Atšķirības starp "Zobens" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Literatūra par šo tēmu)
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Zobens.jpg|right|thumb|200px|]]
+
[[Attēls:Zobena_shema.jpg|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Zobeni.jpg|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Zobeni.jpg|right|thumb|200px|]]
 
'''Zobens''' (an. ''sword'', sp. ''espada'', vc. ''Schwert'', kr. ''меч'') - kopš [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] līdz [[Jaunie laiki|jaunajiem laikiem]] izplatīts profesionālais (izmantojams tikai karā) aukstais ierocis, domāts duršanai un ciršanai: sastāv no [[Spals|spala]] un vienpusēji vai divpusēji uzasināta, plāna un garena asmens. Atkarībā no formas un pielietošanas iedalās [[kavalērija]]s un kājnieku zobenos kas, savukārt, sīkāk iedalās modifikācijās pēc formas un izcelsmes. Ierocis bija dārgs un pieejams tikai situētiem profesionāliem karavīriem.
 
'''Zobens''' (an. ''sword'', sp. ''espada'', vc. ''Schwert'', kr. ''меч'') - kopš [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] līdz [[Jaunie laiki|jaunajiem laikiem]] izplatīts profesionālais (izmantojams tikai karā) aukstais ierocis, domāts duršanai un ciršanai: sastāv no [[Spals|spala]] un vienpusēji vai divpusēji uzasināta, plāna un garena asmens. Atkarībā no formas un pielietošanas iedalās [[kavalērija]]s un kājnieku zobenos kas, savukārt, sīkāk iedalās modifikācijās pēc formas un izcelsmes. Ierocis bija dārgs un pieejams tikai situētiem profesionāliem karavīriem.
  
Sākotnēji zobenu asmeņi bija paredzēti duršanai, bet laika gaitā, parādoties [[Bruņas|bruņām]], tie tika arī cirtienam - kļuva masīvāki. 17.-18. gs., mainoties karošanas taktikai un ieroču šķirām, Eiropas zemēs zobeni tika piemēroti duršanai un paukošanai (ciršanai paredzētei asmeņi saglabājās kavalērijā). 19. gs. zobeni zaudēja savu funkcionalitāti sadzīvē, bet armijā kalpoja galvenokārt kā karaspēka komandējošā sastāva atribūts.
+
Sākotnēji zobenu asmeņi bija paredzēti duršanai, bet laika gaitā, parādoties [[Bruņas|bruņām]], tie tika arī cirtienam - kļuva masīvāki. 17.-18. gs., mainoties karošanas taktikai un ieroču šķirām, Eiropas zemēs zobeni tika piemēroti duršanai un paukošanai (ciršanai paredzētie asmeņi saglabājās kavalērijā). 19. gs. otrajā pusē zobeni zaudēja savu funkcionalitāti, armijā kalpoja galvenokārt kā karaspēka komandējošā sastāva atribūts.
  
 
Skat. sīkāk: [[Okšota tipoloģija ]], [[Fofmeijeras tipoloģija]]
 
Skat. sīkāk: [[Okšota tipoloģija ]], [[Fofmeijeras tipoloģija]]
10. rindiņa: 10. rindiņa:
  
 
* Anteins A. Melnais metāls Latvijā. - Zvaigzne: Rīga, 1976., 44.-55. lpp.
 
* Anteins A. Melnais metāls Latvijā. - Zvaigzne: Rīga, 1976., 44.-55. lpp.
 +
* Māris Atgāzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 10.–13. gadsimtā. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2019. ISBN 978-9984-824-55-0
 
* Tomsons Artūrs. Zobeni Latvijas teritorijā 7.-16. gs. / sērija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr.27. - Rīga, 2019.
 
* Tomsons Artūrs. Zobeni Latvijas teritorijā 7.-16. gs. / sērija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr.27. - Rīga, 2019.
* Brūzis R. Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.–16. gadsimtā. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2016.
+
* Rūdolfs Brūzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.-16. gadsimtā. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2016. ISBN 978-9984-824-45-1
 
----
 
----
 
* Withers H.J.S. The World encyclopedia of swords and sabres. Hermes House: London, 2010.
 
* Withers H.J.S. The World encyclopedia of swords and sabres. Hermes House: London, 2010.

Versija, kas saglabāta 2021. gada 16. februāris, plkst. 16.35

Zobena shema.jpg
Zobeni.jpg

Zobens (an. sword, sp. espada, vc. Schwert, kr. меч) - kopš bronzas laikmeta līdz jaunajiem laikiem izplatīts profesionālais (izmantojams tikai karā) aukstais ierocis, domāts duršanai un ciršanai: sastāv no spala un vienpusēji vai divpusēji uzasināta, plāna un garena asmens. Atkarībā no formas un pielietošanas iedalās kavalērijas un kājnieku zobenos kas, savukārt, sīkāk iedalās modifikācijās pēc formas un izcelsmes. Ierocis bija dārgs un pieejams tikai situētiem profesionāliem karavīriem.

Sākotnēji zobenu asmeņi bija paredzēti duršanai, bet laika gaitā, parādoties bruņām, tie tika arī cirtienam - kļuva masīvāki. 17.-18. gs., mainoties karošanas taktikai un ieroču šķirām, Eiropas zemēs zobeni tika piemēroti duršanai un paukošanai (ciršanai paredzētie asmeņi saglabājās kavalērijā). 19. gs. otrajā pusē zobeni zaudēja savu funkcionalitāti, armijā kalpoja galvenokārt kā karaspēka komandējošā sastāva atribūts.

Skat. sīkāk: Okšota tipoloģija , Fofmeijeras tipoloģija

Literatūra par šo tēmu

  • Anteins A. Melnais metāls Latvijā. - Zvaigzne: Rīga, 1976., 44.-55. lpp.
  • Māris Atgāzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 10.–13. gadsimtā. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2019. ISBN 978-9984-824-55-0
  • Tomsons Artūrs. Zobeni Latvijas teritorijā 7.-16. gs. / sērija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr.27. - Rīga, 2019.
  • Rūdolfs Brūzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.-16. gadsimtā. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2016. ISBN 978-9984-824-45-1

  • Withers H.J.S. The World encyclopedia of swords and sabres. Hermes House: London, 2010.

  • Окшотт Э., Археология оружия. - Центрполиграф: Москва, 2006.

Resursi internetā par šo tēmu