Atšķirības starp "Zombarts Verners" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Verners Zombarts''' (''Werner Sombart'', 1863.-1941.) – sociologs, ekonomikas vēsturnieks, profesors Berlīnes universitātē.
+
[[Attēls:Werner_Sombart_1930.jpg‎|right|thumb|200px|1930.]]
 +
'''Verners Zombarts''' (''Werner Sombart'', 1863.-1941.) – sociologs, ekonomikas vēsturnieks.
  
Dzimis 1863. gada 19. janvārī Ermslēbenā, Saksijā, [[Prūsijas karaliste|Prūsijā]]. Gustava fon Šmollera (''Gustav von Schmoller'') skolnieks. Sākotnēji savā pasaules skatījumā bija [[Marksisms|marksistiskās]] pozīcijās, laika gaitā no tām atsakoties. No 1890. gada profesors Breslavas (mūsd. Vroclava) universitātē, kopš 1906. gada - profesors Berlīnes universitātē. Miris 1941. gada 18. maijā Berlīnē.
+
Dzimis 1863. gada 19. janvārī Ermslēbenā (''Ermsleben''), Saksijā, [[Prūsijas karaliste|Prūsijā]]. Tēvs - rūpnieks, nacionālliberālis un [[Reihstāgs|Reihstāga]] deputāts Antons Zombarts (''Anton Ludwig Sombart''). Pēc ģimnāzijas absolvēšanas , 1882.-1885. gadoa studējis ekonomiku un tiesības Pizas, Romas un Berlīnes universitātēs. Gustava fon Šmollera (''Gustav von Schmoller'') ietekmē, sākotnēji savā pasaules skatījumā bija [[Marksisms|marksistiskās]] pozīcijās, laika gaitā no tām atsakoties, kaut saglabāja uzskatos zināmu kreisumu un radikālismu. 1888. gadā aizstāvējis doktora disertāciju ''Die Römische Campagna'', kļuva par ģenerālpadomnieku Brēmenes tirdzniecības palātā (''Syndikus der Bremer Handelskammer''). No 1890. gada valsts tiesību profesors Breslavas (mūsd. Vroclava) universitātē, kopš 1906. gada - profesors Berlīnes Juridiskajā augstskolā (''Handelshochschule Berlin''), kopš 1918. gada pasniedzējs Berlīnes universitātē (''Friedrich-Wilhelms Universität Berlin''). No 1931. līdz 1938. gadam profesors. Pēdējos dzīves gadus norobežojās no nacisma politizētās zinātnes pasaules. Miris 1941. gada 18. maijā Berlīnē.
  
Lielākā daļa viņa darbu veltīti jauno un jaunāko laiku Rietumeiropas tautsaimniecības vēsturei. Zombarta socioloģijas filosofijas pamatā bija Bādenes skolas neokantistu mācība. Viņa socioloģisko pētījumu priekšmets bija jautājums par [[Kapitālisms|kapitālismu]] kā īpašu sociālu parādību, sociālās mobilitātes un sociālās stratifikācijas problēmas. Arī pats jēdziens "kapitālisms" apritē ieviesās, pateicoties 1902. gadā izdotajam Zombarta darbam "Der moderne Kapitalismus”. Pamatideja - kapitālisma mierīga evolūcija "sociālā plurālisma" sabiedrībā, kurā ilgi saglabāsies kapitālisma pamatprincipi, kas apaugs ar [[Sociālisms|sociālismam]] raksturīgām attiecībām sabiedrībā. Visai ietekmēja XX gs. vidus socioloģiju.
+
Lielākā daļa viņa darbu veltīti jauno un jaunāko laiku Rietumeiropas tautsaimniecības vēsturei. Lielu vērību pievērsa ebreju faktora lomai Eiropas ekonomikā. Zombarta socioloģijas filosofijas pamatā bija Bādenes skolas neokantistu mācība. Viņa socioloģisko pētījumu priekšmets bija jautājums par [[Kapitālisms|kapitālismu]] kā īpašu sociālu parādību, sociālās mobilitātes un sociālās stratifikācijas problēmas. Arī pats jēdziens "kapitālisms" apritē ieviesās, pateicoties 1902. gadā izdotajam Zombarta darbam "Der moderne Kapitalismus”. Politisko uzskatu pamatideja - kapitālisma mierīga evolūcija "sociālā plurālisma" sabiedrībā, kurā ilgi saglabāsies kapitālisma pamatprincipi, kas apaugs ar [[Sociālisms|sociālismam]] raksturīgām attiecībām sabiedrībā. Visai ietekmēja XX gs. vidus socioloģiju.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Zombarts Verners // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 456. lpp.
 
* Zombarts Verners // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 456. lpp.
 +
----
 +
* Kevin Repp. Reformers, Critics, and the Paths of German Modernity: Anti-Politics and the Search for Alternatives, 1890-1914. - Harvard University Press: Boston, MA., 2000. ISBN 0-674-00057-9
 +
----
 +
* Michael Appel. Werner Sombart. Historiker und Theoretiker des modernen Kapitalismus. - Marburg, 1992
 +
* Werner Sombart (1863–1941). Social Scientist. 3 Bde. / Jürgen G. Backhaus , Hg. - Marburg, 1996
 +
* Werner Sombart (1863–1941). Klassiker der Sozialwissenschaft. Eine kritische Bestandsaufnahme. / Jürgen G. Backhaus , Hg. - Marburg, 2000
 +
* BSombarts "Moderner Kapitalismus". Materialien zur Kritik und Rezeption. / ernhard vom Brocke, Hg. - Dtv: München, 1987
 +
* Werner Krause. Werner Sombarts Weg vom Kathedersozialismus zum Faschismus - Rütten & Löning: Berlin, 1962
 +
* Friedrich Lenger. Werner Sombart 1863 - 1941. Eine Biographie. - Beck: München, 1994
 +
* Rolf Peter Sieferle. Der resignierte Antikapitalismus: Werner Sombart // Die Konservative Revolution. Fünf biographische Skizzen. - Fischer: Frankfurt, 1995
 +
* Avraham Barkai. Judentum und Kapitalismus. Ökonomische Vorstellungen von Max Weber und Werner Sombart. // Menora. Jahrbuch für deutsch-jüdische Geschichte, 5. Piper, München, 1994. S. 25-38 ISBN 3492119174
 +
----
 +
* Браславский Р.Г. Сочинения Вернера Зомбарта в России // Журнал социологии и социальной антропологии. — Том IV, 2001. — № 1.
 +
* Шпакова Р.П. Вернер Зомбарт: в ожидании признания // Журнал социологии и социальной антропологии. — Том IV, 2001. — № 1.
 +
* Митенков А.В. В. Зомбарт о генезисе общества: (философско-антропологический анализ учения). - Прима-Пресс: Москва, 2002
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 
* [http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1932/04/17/085-LAK-1932-04-17-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1932-085-1.PDF  Pašpieticības vajadzība : prof. Verners Zombarts. // Latvijas kareivis. Nr.85 (3566), 17.04.1932., 1.-2. lpp.]
 
* [http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1932/04/17/085-LAK-1932-04-17-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1932-085-1.PDF  Pašpieticības vajadzība : prof. Verners Zombarts. // Latvijas kareivis. Nr.85 (3566), 17.04.1932., 1.-2. lpp.]
 +
----
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118751433&method=simpleSearch Literatur von und über Werner Sombart im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
----
 +
* [http://ru.wikisource.org/wiki/ЕЭБЕ/Зомбарт,_Вернер Зомбарт, Вернер // Еврейская энциклопедия Брокгауза и Ефрона — СПб., 1906—1913.]
 +
* [http://www.i-u.ru/biblio/persons.aspx?id=98 Зомбарт Вернер в библиотеке РГИУ]
 +
* [http://elibrary.ru/item.asp?id=15250535 Ефимов Е.Г., Аронова О.В. Проблема генезиса капитализма в социологии В.Зомбарта (методологические аспекты) // Известия Волгоградского государственного технического университета. - 2010. - Т. 7. - № 7. - С. 25-28.]
  
 
[[Kategorija:Z]]
 
[[Kategorija:Z]]

Pašreizējā versija, 2011. gada 30. septembris, plkst. 12.21

1930.

Verners Zombarts (Werner Sombart, 1863.-1941.) – sociologs, ekonomikas vēsturnieks.

Dzimis 1863. gada 19. janvārī Ermslēbenā (Ermsleben), Saksijā, Prūsijā. Tēvs - rūpnieks, nacionālliberālis un Reihstāga deputāts Antons Zombarts (Anton Ludwig Sombart). Pēc ģimnāzijas absolvēšanas , 1882.-1885. gadoa studējis ekonomiku un tiesības Pizas, Romas un Berlīnes universitātēs. Gustava fon Šmollera (Gustav von Schmoller) ietekmē, sākotnēji savā pasaules skatījumā bija marksistiskās pozīcijās, laika gaitā no tām atsakoties, kaut saglabāja uzskatos zināmu kreisumu un radikālismu. 1888. gadā aizstāvējis doktora disertāciju Die Römische Campagna, kļuva par ģenerālpadomnieku Brēmenes tirdzniecības palātā (Syndikus der Bremer Handelskammer). No 1890. gada valsts tiesību profesors Breslavas (mūsd. Vroclava) universitātē, kopš 1906. gada - profesors Berlīnes Juridiskajā augstskolā (Handelshochschule Berlin), kopš 1918. gada pasniedzējs Berlīnes universitātē (Friedrich-Wilhelms Universität Berlin). No 1931. līdz 1938. gadam profesors. Pēdējos dzīves gadus norobežojās no nacisma politizētās zinātnes pasaules. Miris 1941. gada 18. maijā Berlīnē.

Lielākā daļa viņa darbu veltīti jauno un jaunāko laiku Rietumeiropas tautsaimniecības vēsturei. Lielu vērību pievērsa ebreju faktora lomai Eiropas ekonomikā. Zombarta socioloģijas filosofijas pamatā bija Bādenes skolas neokantistu mācība. Viņa socioloģisko pētījumu priekšmets bija jautājums par kapitālismu kā īpašu sociālu parādību, sociālās mobilitātes un sociālās stratifikācijas problēmas. Arī pats jēdziens "kapitālisms" apritē ieviesās, pateicoties 1902. gadā izdotajam Zombarta darbam "Der moderne Kapitalismus”. Politisko uzskatu pamatideja - kapitālisma mierīga evolūcija "sociālā plurālisma" sabiedrībā, kurā ilgi saglabāsies kapitālisma pamatprincipi, kas apaugs ar sociālismam raksturīgām attiecībām sabiedrībā. Visai ietekmēja XX gs. vidus socioloģiju.

Literatūra par šo tēmu

  • Zombarts Verners // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 456. lpp.

  • Kevin Repp. Reformers, Critics, and the Paths of German Modernity: Anti-Politics and the Search for Alternatives, 1890-1914. - Harvard University Press: Boston, MA., 2000. ISBN 0-674-00057-9

  • Michael Appel. Werner Sombart. Historiker und Theoretiker des modernen Kapitalismus. - Marburg, 1992
  • Werner Sombart (1863–1941). Social Scientist. 3 Bde. / Jürgen G. Backhaus , Hg. - Marburg, 1996
  • Werner Sombart (1863–1941). Klassiker der Sozialwissenschaft. Eine kritische Bestandsaufnahme. / Jürgen G. Backhaus , Hg. - Marburg, 2000
  • BSombarts "Moderner Kapitalismus". Materialien zur Kritik und Rezeption. / ernhard vom Brocke, Hg. - Dtv: München, 1987
  • Werner Krause. Werner Sombarts Weg vom Kathedersozialismus zum Faschismus - Rütten & Löning: Berlin, 1962
  • Friedrich Lenger. Werner Sombart 1863 - 1941. Eine Biographie. - Beck: München, 1994
  • Rolf Peter Sieferle. Der resignierte Antikapitalismus: Werner Sombart // Die Konservative Revolution. Fünf biographische Skizzen. - Fischer: Frankfurt, 1995
  • Avraham Barkai. Judentum und Kapitalismus. Ökonomische Vorstellungen von Max Weber und Werner Sombart. // Menora. Jahrbuch für deutsch-jüdische Geschichte, 5. Piper, München, 1994. S. 25-38 ISBN 3492119174

  • Браславский Р.Г. Сочинения Вернера Зомбарта в России // Журнал социологии и социальной антропологии. — Том IV, 2001. — № 1.
  • Шпакова Р.П. Вернер Зомбарт: в ожидании признания // Журнал социологии и социальной антропологии. — Том IV, 2001. — № 1.
  • Митенков А.В. В. Зомбарт о генезисе общества: (философско-антропологический анализ учения). - Прима-Пресс: Москва, 2002

Resursi internetā par šo tēmu