Šēfenu tiesa
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 5. marts, plkst. 09.15, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Šēfenu tiesa (vāc. Schöffengericht) - tiesas kunga iecelta patstāvīga tiesa Rietumeiropā viduslaikos, kas sastāvēja no šēfeniem, kuriem pēc tiesas priekšsēdētāja (Richter) aicinājuma vajadzēja taisīt sprieduma projektu. To vispirms ieviesa Franku valstī Kārlis Lielais VIII gs. 70. gados, kad ar to nenozīmīgās lietās aizstāja tautas sapulces tiesas. Šēfenu tiesā bija 7 locekļi, iecelti uz mūžu un savu amatu uzņēmušies, zvērēdami karalim. Vēlāk šēfenu tiesa palielinājās līdz 12-14 šēfeniem, bet atsevišķos gadījumos to varēja būt vēl vairāk.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 108. lpp.
- Menders Fr. Zvērināto un šefenu tiesas. - Tieslietu Ministrijas vēstnesis: Rīga, 1924. - 86 lpp.
- Diana Löhr. Zur Mitwirkung der Laienrichter im Strafprozess. // Studien zur Rechtswissenschaft, Bd. 219 - Hamburg, 2008, 370 Seiten, ISBN: 978-3-8300-3428-5
