Aleksanders Harolds

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1919

Tunisas grāfs Harolds Aleksanders (Harold Rupert Leofric George Alexander, 1st Earl Alexander of Tunis; 10.12.1859.-16.06.1969) – virsnieks, politiķis.

Dzimis Londonā, Kaledonas grāfa Aleksandera (James Alexander, 4th Earl of Caledon) trešais dēls. Absolvējis Harovas skolu (Harrow School), 1910. gadā – Ītonas koledžu (Eton College), 1911. gadā – Sendhērstas Karalisko kara skolu (Royal Military College, Sandhurst).

Dienestu uzsācis Īru gvardes (Irish Guards) pulkā, vada komandieris. leitnants. No 1914. līdz 1918. gadam karojis Lielbritānijas ekspedīcijas spēku sastāvā Francijā. No 1915. gada bataljona komandieris, kapteinis. 1918. gada martā paaugstināts par majoru. Vairākkārt ievainots. Komandējis 4. gvardes kājnieku brigādi kā brigādes ģenerālis (amats, nevis dienesta pakāpe). 1918. gada oktobrī iecelts par X armijas korpusa virsnieku skolas vadītāju.

No 1919. gada 26. maija līdz 12. jūlijam bija britu diplomātiskās un saimnieciskās misijas jaunizveidotajās Baltijas valstīs vadītāja palīgs, pulkvežleitnants (Lieutenant-Colonel), piedalījies Strazdumuižas pamiera slēgšanā. No 1919. gada 12. jūlija līdz 1920. gada 18. februārim (pēc citām ziņām līdz martam) Latvijas vācbaltu zemessargu brigādes komandieris.

Pēc 1920. gada dienēja Turcijā un Gibraltārā. 1926. gadā absolvējis Štāba koledžu (Staff College, Camberley). Pulkvedis. No 1929. gada Īru gvardes pulka komandieris. 1930. gadā absolvējis Impērisko aizsardzības koledžu (Imperial Defence College). No 1931. gada Indijas armijas kājnieku brigādes štāba virsnieks, dienējis uz ziemeļrietumu robežas, no 1934. gada oktobra brigādes komandieris. Piedalījies nacionālistu sacelšanās apspiešanā. Ģenerālmajors. No 1938. gada februāra 1. kājnieku divīzijas komandieris Lielbritānijā. 1939.-1940. gadā britu ekspedīcijas korpusa sastāvā karoja Francijā, sedza evakuāciju no Dinkerkas. No 1940. gada jūnija ģenerālleitnants, Dienvidu kara apgabala komandieris Anglijā. No 1942. gada februāra koloniālās armijas virspavēlnieks Birmā. Kopš jūnija 7. armijas komandieris, no augusta britu spēku virspavēlnieks Tuvajos Austrumos. 1942. gada oktobrī un novembrī vadījis vācu-itāļu spēku sagrāvi kaujās pie Elameinas. Iecelts par Sabiedroto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Eizenhauera vietnieku, ģenerālis. Kopš 1943. gada februāra 18. armiju grupas pavēlnieks Tunisijā. No 1943. gada jūlija Sabiedroto 15. armiju grupas pavēlnieks, vadīja Sicīlijas operāciju un Itālijas ieņemšanu. 1944. gada 1. septembrī paaugstināts par feldmaršalu, decembrī iecelts par Sabiedroto karaspēka virspavēlnieku Vidusjūras reģionā. 1945. gada 2. maijā pieņēma vācu spēku Itālijā kapitulāciju.

Pēc 2. pasaules kara atstāja militāro dienestu un pievērsās politikai: 1946.-1952. gados Kanādas ģenerālgubernators; 1952.-1954. gados – Lielbritānijas aizsardzības ministrs. 1946. gadā kļuvis par vikontu, bet 1952. gadā – par Tunisas grāfu (1st Earl Alexander of Tunis). Tauera konstebls, Lielās Londonas lords leitnants, dažādu pulku un organizāciju goda šefs.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 147. lpp.
  • Jēkabsons Ē. Stāvoklis Rīgā 1919. gada jūnijā: Lielbritānijas misijas pulkvežleitnanta Harolda Aleksandera ziņojums. // LU žurnāls Vēsture, 1(96), 2016., 169. lpp.
  • Skurupijs Eižens. Pulkvežleitnanta Aleksandera un Landesvēra darbība Latvijā. // Akadēmiskā Dzīve 1979, Nr.21., – 34.-42. lpp.

  • Гордиенко А.Н. Командиры Второй мировой войны. Т. 1. - Минск, 1997. ISBN 985-437-268-5