Kastela

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kastela (no lat. castellum no clusa - nocietinājums; an. castle, vc. Kastell, Burg, fr. château fort, kr. замок), literatūrā dažkārt konvena tēka (vc. Konventsburg) - visbiežāk bruņinieku-mūku ordeņu valdījumos izplatīts viduslaiku pils cietokšņa tips, izveidojies XIII gs. Regulāra (trīsstūra, kvadrātisks vai regulāram četrstūrim tuvs plānojums) mūra būve ar trim vai četriem vairākstāvu korpusiem ap noslēgtu iekšējo pagalmu. Nebija stūru torņu vai arī tie gandrīz nebija izvirzīti no kopējā būvapjoma (un bija bez jumta, lai varētu utorņa augšā izvietot balistas u.c. metamierīces), ienaidnieka flankējoša apšaude nebija iespējama. Galvenā aizsardzība balstījās uz augstajiem un biezajiem mūriem, kuru augšstāvos bija ierīkota sargeja ar šaujamlūkām arbaletiem. Papildu nocietinājumu veidoja parhams ar ārējo parhama mūri un tā priekšā izrakto grāvi. Kastelu malas garums variē no aptuveni 35 līdz 60 m.

Kastelas pagrabstāvā bija pārtikas, labības, saimniecībā nepieciešamo mantu, reizēm arī ieroču un bruņojuma noliktavas. Vienā vai vairākās pagrabtelpās vai pirmajā stāvā blakus virtuvei atradās hipokausta jeb silta gaisa krāsns kurtuve. Virs tās bija novietota karstuma kamera, no kuras pa īpaši izbūvētiem kanāliem siltais gaiss cēlās uz augšu un pa grīdās atstātiem caurumiem ieplūda augšstāvā. Pirmajā stāvā bez virtuves atradās arī dažādas saimniecības telpas, bet pagalma vidū bija aka. Cauri vienam korpusam uz pagalmu veda galvenā ieeja pilī, blakus vārtiem bija sardzes telpa. Pirmajā vai otrajā stāvā atradās istabas slimajiem ordeņbrāļiem - infirmārijs jeb firmārijs. Otrais stāvs bija galvenais, kur tika izvietotas ordeņbrāļu kopdzīves telpas. Nozīmīgākā no tām bija kapela, kuras altārgalu atbilstoši kulta prasībām pēc iespējas mēģināja pavērst austrumu virzienā. Nereti kapelu izbūvēja pat divu stāvu augstumā, to greznoja velves un smailarkas logi. Ordeņbrāļu sapulču vieta bija kapitulzāle, retāk saukta par konventa zāli - tur notika svarīgāko jautājumu apspriešana, konventa iksvētdienas sapulces - mazie kapituli. Kapitulzālei bija grezna iekštelpu apdare - velves, spraišļoti logi, rotāti kamīni. Kopīgo ēdamzāle (remtere) bija viena no nedaudzajām ar siltu gaisu apkurinātajām telpām, jo tur brāļi ne tikai ieturēja maltītes, bet arī pavadīja brīvo laiku. Kapela, kapitulzāle, remteris un dormitorijs bija plašas zāles, kas aizņema visu korpusa platumu un nereti ar kolonnu rindu bija dalītas divos jomos. Bez tam galvenajā stāvā atsevišķi no pārējām atradās viesu istabas un pils pārvaldnieka telpa. Pils trešais stāvs bija ieroču stāvs ar sargeju visapkārt un daudzām šaujamlūkām sienās, lai no visām pusēm nodrošinātu pils aizsardzību. Lai atvieglotu satiksmi starp stāviem un daudzajām telpām, ap iekšējo pagalmu gar vienu, diviem vai pat visiem korpusiem bijušas atvērtas vairākstāvu galerijas. monumentālā kastela ar savu kubisko būvbloku bija nozīmīgākā, bet ne vienīgā nocietinājuma sastāvdaļa: lakus galvenajai pilij parasti bija priekšpils, kur tika izvietotas kūtis, staļļi, amatnieku darbnīcas, pils kalpotāju dzīvokļi. No tām pusēm, kur nebija priekšpils, būvi ietvēra parhams - šaura, neapbūvēta josla, kuru norobežoja apkārtmūris jeb parhama mūris. Kastelu no apkārtnes norobežoja sauss vai ar ūdeni pildīts grāvis.

Pēc šāda plāna celti nozīmīgākie ordeņa nocietinājumi Livonijā - otrā ordeņpils Rīgā, Kuldīgas, Ādažu, Jelgavas, Ventspils, Salaspils, Cēsu, Siguldas, Gaujienas u.c. kastelas. Visplašāko pārskatu par piļu tipiem un telpu funkcijām Livonijā sniegusi vēsturniece I. Ose. Vadoties pēc pašu celtņu plānojuma, apjoma un datējuma, Livonijas ordeņpiļu arhitektūrā izdalāmi trīs galvenie būvperiodi. Pirmais periods datējams ar XIII gs., kad jauniekarotajā teritorijā uzsāka ierīkot militārā atbalsta punktus un blakus iepriekšējām tradicionālajām koka un zemes aizsargbūvēm tapa mūra nocietinājumi. Tā kā visu XIII gs. reģionā turpinājās karadarbība, Ordenim bija grūti izvērst plašu celtniecību. Otrais periods attiecas uz XIV gs. un XV gs. pirmajiem gadu desmitiem, kad Ordenis izvērsa monumentālu, plānā kvadrāta četru korpusu piļu celtniecību. Trešais periods kastelu celtniecībā datējams no XV gs. vidus līdz XVI gs. vidum. Šajā laikā kara mākslā strauji izplatījās ugunsieroči. Ordeņvalsts robežu nostiprināšanai celtas atsevišķas jaunas kastelas, tomēr lielākoties modernajiem aizsardzības principiem piemēroti vecie nocietinājumi, piebūvējot apaļos lielgabalu torņus, kā arī ceļot jaunas nocietinājumu sienas un veicot citus aizsardzības pasākumus.

Arhitektūras vēsturnieks T.Torbuss (Polija) Prūsijas Ordeņa zemēs izdala 5 kastelu tipus:

  • Agrīnās neregulāra plānojuma pilis, kas būvētas līdz 1270. gadam. To mūru plānojums pieskaņots apvidum un atkārto vaļņu aprises.
  • T.s. piekrastes kastelas (lielāko tiesu būvētas gar Baltijas jūras piekrasti, būvētas laikā no 1270. līdz 1290. gadam) - taisnstūra plānojums un trīs korpusi, kas savietoti taisnā leņķī. Ap kastelu pastāvēja priekšpils: ārējais aizsargmūris ar ēkām mūra iekšpusē, kas uzskatāms par patstāvīgu pils vienību.
  • Klasiskās ordeņa kastelas, kas būvētas pēc 1300. gada - kvadrāta plānojums un četri korpusi, kas izvietoti taisnā leņķī ap iekšējo pagalmu. Korpusu stūros atradās četri kvadrātiski stūra torņi, kas bija vai nu nedaudz izvirzītiārpus sienām, vai izbūvēti tieši no augšējā stāva. Korpusi bija vienāda augstuma un satāvēja no pagrabstāva, pamatstāva, galvenā stāva, reizēm arī viena vai diviem starpstāviem virs galvenā stāva un ieroču ejas.
  • T.s. Pomerānijas kastelas.
  • Modernizētās klasiskās kastelas ar apjumtiem lielgabalu torņiem un artilērijas šaujamlūkām.

Skat. arī: pils, cietoksnis, forts, pilskalns

Literatūra par šo tēmu

  • Ose I. Ordeņpilis Latvijā // Latvijas viduslaiku pilis III - Rīga, 2002.
  • Ose Ieva. Ģeogrāfiskā vide kā nozīmīgs faktors viduslaiku piļu celtniecībā Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2006., Nr3., – 28.–43. lpp.
  • Ose Ieva. Viduslaiku piļu izpētes rezultāti Latvijā 1991.-2004. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2004., Nr3., - 18.-31. lpp.
  • Ose Ieva. Ugunsieroču nozīme Viduseiropas piļu arhitektūras attīstībā un tās ietekme Livonijā 15.-16. gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1997., Nr3., - 51.-67. lpp.

  • Torbus T. Die Konventsburgen im Deutschordensland Preussen - Muenchen, 1998
  • Kaufmann J.E., Kaufmann H.W. The Medieval Fortress: Castles, Forts and Walled Cities of the Middle Ages. - De Capo Press: Cambridge (MA), 2001. ISBN 0-306-81358-0
  • Plantagenet Somerset Fry. Castles of Britain and Ireland. - New York 1997, ISBN 0-7892-0278-6
  • Cathcart King D.J. Castellarium Anglicanum: An Index and Bibliography of the Castles in England, Wales and the Islands (2 vols), - Kraus International Publications: New York, 1983. ISBN 0-527-50110-7
  • Johnson Matthew. Behind the Castle Gate: From Medieval to Renaissance. - Routledge: London, 2002. ISBN 0-415-26100-7
  • Kenyon J. Medieval Fortifications. - Leicester University Press: Leicester, 1991. ISBN 0-7185-1392-4
  • Monreal y Tejada Luis. Medieval Castles of Spain. - Konemann, 1999. ISBN 3-8290-2221-2
  • Pounds N.J.G. The Medieval Castle in England and Wales: A Social and Political History. - Cambridge University Press: Cambridge, 1994. ISBN 0-521-45828-5
  • Thompson M.W. The Rise of the Castle. - Cambridge University Press: Cambridge, 1991. ISBN 0-521-37544-4

  • Rainer Atzbach, Sven Lüken, Hans Ottomeyer. Burg und Herrschaft. - Sandstein: Dresden, 2010, ISBN 978-3-942422-02-4
  • Thomas Biller, G. Ulrich Großmann> Burg und Schloss. Der Adelssitz im deutschsprachigen Raum. - Schnell und Steiner: Regensburg, 2002, ISBN 3-7954-1325-7
  • Neue Forschungen zum frühen Burgenbau. / Hans-Heinrich Häffner - Deutscher Kunstverlag: München/Berlin, 2006, ISBN 3-422-06569-5
  • Die Burg – ein kulturgeschichtliches Phänomen. / Hartmut Hofrichter (Hrsg.) - Theiss: Stuttgart, 1994, ISBN 3-8062-1134-5
  • Klaus Leidorf, Peter Ettel. Burgen in Bayern. 7000 Jahre Burgengeschichte im Luftbild. - Theiss: Stuttgart, 1999, ISBN 3-8062-1364-X
  • Heribert J. Leonardy, Hendrik Kersten. Burgen in Spanien. Eine Reise ins spanische Mittelalter. - Theiss: Stuttgart, 2002, ISBN 3-8062-1654-1
  • Zentrale Funktionen der Burg. Wartburg/Eisenach 1996. / Barbara Schock-Werner, Hartmut Hofrichter (Hrsg.) - Europäisches Burgeninstitut: Braubach, 2001, ISBN 3-927558-07-9
  • Joachim Zeune. Burgen – Symbole der Macht. Ein neues Bild der mittelalterlichen Burg. - Pustet: Regensburg, 1996, ISBN 3-7917-1501-1

  • Jean Mesqui. Chateaux forts et fortifications en France. - Flammarion: Paris, 1997, ISBN 2-08-012271-1

Resursi internetā par šo tēmu