Asīrijas valsts

No ''Vēsture''

(Pāradresēts no Asīrija)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Asīrija
Senasīrijas
periods:
  • Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.)
  • Kikijs
  • Akijs
  • Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.)
  • Šalimahs
  • Ilušums
  • Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.)
  • Ikunums
  • Šarukins I
  • Puzurasars II
  • Naramsins
  • Erišums II
  • Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.)
  • Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.)
  • Mutaškurs
  • Rimušs
  • Asinums
  • Puzursins
  • sešvaldība
  • Adars (ap 1700. g.p.m.ē.)
  • Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.)
  • Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.)
  • Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.)
  • Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.)
  • Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.)
  • Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.)
  • Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē)
  • Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.)
  • Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.)
  • Erišums III
  • Šamšiadads II
  • Išmedagans II
  • Šamšiadads III
  • Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.)
  • Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.)
  • Elilnacirs I
  • Nurils
  • Ašuršaduns
  • Ašurabs I
  • Ašurnadinahs I
  • Elilnacirs II
  • Ašurnirars II
  • Ašurbelnišešs
  • Ašurrimnišešs
  • Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.)
Vidusasīrijas
periods:
  • Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē)
  • Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.)
  • Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.)
  • Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē)
  • Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.)
  • Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.)
  • Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.)
  • Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.)
  • Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.)
  • Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.)
  • Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.)
  • Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.)
  • Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
Jaunasīrijas
periods:
  • Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.)
  • Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.)
  • Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.)
  • Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.)
  • Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.)
  • Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.)
  • Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.)
  • Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.)
  • Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.)
  • Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.
  • Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)

Asīrija (no lat. Assyria) - valsts Ziemeļmezopotāmijā (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji pilsētvalsts Asura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Asuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province. XV-XIV gs. mijā Asura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku, izveidojot Asīrijas lielvalsti. Valsti pārvaldīja išiakums un limmu padome. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Jaunbabilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm. 230.-363. gados - Romas province (lat. Assyria).

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Assyrische Reich
  • angliski: Assyria
  • franciski: L'Assyrie
  • krieviski: Ассирия

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
  • Eva Cancik-Kirschbaum. Die Assyrer. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H.Beck Wissen, München, 2003, ISBN 3-406-50828-6
  • Hartmut Schmöckel. Ur, Assur und Babylon. - Stuttgart, 1962
  • Rykle Borger. Die Inschriften Asarhaddons, König von Assyrien. - Weidner, Graz, 1956
  • Emil Forrer. Die Provinzeineinteilung des assyrischen Reiches. - Leipzig, 1920
  • Wolfgang Schramm. Einleitung in die assyrischen Königsinschriften II. / Handbuch der Orientalistik (HdO). / Hrsg. v. Berthold Spuler. - Brill, Köln, 1973, ISBN 90-04-03783-7
  • Kazuko Watanabe. Die adê-Vereidigung anlässlich der Thronfolgeregelung Asarhaddons. / Hrsg. v. Deutschen Archäologischen Institut. Gbr. Mann. - Berlin, 1987, ISBN 3-7861-1446-3

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "http://vesture.eu/index.php/As%C4%ABrijas_valsts"
Lietotāja rīki
Šī lapa darbojas ar SIA Pragmatic atbalstu