Ketlers Gothards III

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Ketlers Gothards)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gothards III
Gotthard Kettler.jpeg
hercogs 05.03.1562.-17.05.1587.
sieva Anna no Meklenburgas
bērni
dinastija Ketleru dinastija
tēvs Gothards Ketlers cu Melrihs
māte Sofija
brāļi, māsas
  • Vilhelms, Minsteres bīskaps
  • Johans Ketlers zu Neselrode (1520.-1586.)
dzimis 1517. gada 2. februārī
miris 1587. gada 17. maijā
Gotthard Wappen 1570.jpg

Gothards III fon Ketlers (Gotthard III von Kettler[1], 1517-1587) - pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs, Vidzemes gubernators un Polijas karaļa vietvaldis[2], Ketleru dinastijas aizsācējs. Titulatūra: "Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (in Liefland zu Curland und Semgallen Herzog).

Dzimis 1517. gadā netālu no Anrehtes, Vestfālenes bruņinieku fon Ketleru dzimtā, Gotharda II fon Ketlera (~1480-1556), Melrihas kunga un Sibillas Sofijas (dzim. fon Neselrode) ģimenē. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. Kopš 1554. gada Dinaburgas (mūsd. Daugavpils) komturs, kopš 1557. gada - Vilandes komturs. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes komturu Gothardu ievēlēja par mestra koadjutoru. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza t.s. padošanās līgumus: Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts, teritorija sadalīta starp Lietuvas lielkņazisti un Zviedrijas karalisti. Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu) no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. gadam arī Vidzemes vietvaldis). 1561. gadā Gothards Ketlers pārgāja luterticībā. 1562. gada 5. martā padošanās akts tika izpildīti, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa regālijas un saņemtot hercoga kroni.

Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies Lietuvas lielkņazistei, bet pēc 1569. gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Pēc līguma noteikumiem, hercogu titulu mantoja Ketleru dzimtas vīriešu kārtas pēcnācēji. Hercogam kā vasalim bija jāpiedalās Žečpospoļitas karaļa rīkotajos karagājienos ar 300 jātniekiem. 1566. gada 11. martā aprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII (Albrecht VII, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow) meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.). 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram ģerboni (skat. Ketleru dzimtas ģerbonis) un hercoga titulu (Von Gottes gnaden Gotthard in Liefland zu Kurland und Semgallen Hertzog).

Tā kā Ketleri bija gana sena, taču ne īpaši dižciltīga dzimta, ne visi zems kungi atzina hercoga autoritāti. Opozīciju vadīja bijušais Dobeles komturs Matiass fon Reke, kas uzstājās pret troni visai atklāti, un tikai Polijas karaļa griba nepieļāva pilsoņu kara sākšanos. Gothardam nācās 1570. gadā izdot t.s. Gotharda privilēģiju, kas piešķīra vasaļiem plašas pilnvaras un tiesības zemes pārvaldē, kas turpmāk ievērojami apgrūtināja hercugu iespējas neierobežoti valdīt. Ar 1572. gada Baznīcas likumiem Gothards ievērojami palielināja luteriskās Baznīcas lomu hercoogistes dzīvē, tās pārziņā tika nodoti arī izglītības jautājumi. 1576. gadā par hercoga rezitenci tika izvēlēta Mītava (mūsd. Jelgava), tai dāvājot pilsētas tiesības. Precīzs miršanas datums nav zināms. Saskaņā ar vispārpieņemtām ziņām, kuru avots ir vairākkārt publicētā Zalomona Heninga (Salomon Henning, 1528.–1589.) hronika (pirmizdevumi 1590., 1594. g.), Gothards miris 1587. gada 17. maijā, taču pēdējais Gotharda pašrocīgi parakstītais dokuments ir datēts ar 20. maiju, savukārt viņa dēla hercoga Frīdriha dokumentos par tēva nāvi norādīts vien bēru datums – 2. jūlijs.

Pēc viņa nāves tronī kāpa abi tā dēli, zemi sadalot divās daļās, Kurzemē un Zemgalē.


Priekštecis:
- 		Kurzemes un Zemgales hercogs
1562.-1587. 		Pēctecis:
Fridrihs I


  • Gothards un Anna

  • hercogiene Anna

  • hercogs Gothards

  • 1575. un 1576. gados kalts dālderis

  • 1560. gadā kalts guldenis

  • 1559. gadā kalts vērdiņš (fartings)

Atsauces un skaidrojumi

  1. ↑ Pats viņš parakstījās lejasvācu valodas variantā arī kā Godderd.
  2. ↑ Sākotnēji Gothardam tika piešķirts arī Vidzemes vietvalža un gubernatora amats, taču to viņš zaudēja 1566. g., kad, izveidojot t. s. Pārdaugavas hercogisti, karalis par vietvaldi iecēla Lietuvas maršalu Janu Hodkeviču.

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • Hercoga Gotharda testaments. Jelgavas pilī, 1573. g. 7. decembrī. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 1100. f., 13. apr., 726. l.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ketlers_Gothards_III&oldid=72774"