Livonija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Livonia
sizereni
zemes
1636 Jansson Nova Totivs Livoniae.jpg

Livonija (lat. Livonia, vāc. Livland, angl. Livonia, pol. Inflanty, kr. Ливония, Лифландия), jeb Sv. Marijas zeme (lat. Terra Mariana) - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā un tajā esošajām zemēm (valstīm), kuras savstarpēji saistīja virkne sadarbības līgumu, bet kopā veidoja Sv.Romas impērijas tālākās zemeļu provinces. Aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme un Ziemeļigaunija). Aptuveni 100 000 km2, kur 54% zemes bija Ordeņa valdījums, bet pārējā teritorijā 5 bīskapu baznīcvalstis. Izveidojās Ziemeļu krusta karu rezultātā. Kopš 1225. gada Sv. Romas Impērijas marka.

Pirmo mums zināmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Joans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Zemju savstarpējo attiecību kā arī bruņniecības vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas saskaņošanai ap 1420. gadu sāka sasaukt Livonijas landtāgu.[1]

Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu savienību:

kā arī klosteri un pilsētas (piem. Rīga, Tērbata, Rēvele, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi.

Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" no aprites izspiež zemju politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Inflantija", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c., XIX-XX gs. mijā vācu valodā par "Livoniju" dēvējot vairs tikai Vidzemi.

Skat. arī: Livonijas hronikas, Zemnieku tiesības, Senākās bruņinieku tiesības

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes. Kā līdzīgs piemērs var kalpot Hanzas savienība, kurā dalībpilsētas bieži saskaņoja kopīgu politiku, bet kas nebūt nebija valstists veidojums.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.
  • Zeids T. Feodālisms Livonijā. - LVI paraugtipogrāfija: Rīga, 1951
  • Ābers B. Komendācijas forma Rīgas bīskapa un virsbīskapa valstī. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Dunsdorfs E. Latvijas vēsture (1500–1600). - Daugava, 1964.
  • Grīnbergs, G. Livonijas vidējo bruņinieku tiesību krimināltiesiskās normas / Atsevišķs novilkums no Tieslietu Ministrijas Vēstneša, 1940., Nr.1.
  • Švābe A. Kuršu līgumi. - Rīga, 1936.
  • Švābe A. Limbažu brīvības grāmata. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Švābe A. Sigismunda Augusta Livonijas politika. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1937. Nr. 1. 69.–109. lpp.
  • Ķīmija Livonijā (1200-1561). / I.Grosvalds, U.Alksnis, A.Zalsters, I.Meirovics. // Rīgas Tehniskās Universitātes zin. raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - ISSN 1407-9291. - 7.sēj. (2005), 9.-21.lpp.
  • Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 319 lpp.
  • Aleksandrs Ivanovs, Anatolijs Kuzņecovs. Senākie līgumi ar Smoļensku Latvijas Valsts vēstures arhīvā: datēšanas un atribūcijas jautājumi. // Latvijas arhīvi. 2006. Nr.2. 51.-119. lpp. ISSN 1407-2270
  • Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols 1312. gadā. Liecinieku nopratināšana par notikumiem Livonijā 13.-14. gadsimta mijā. / Mugurēvičs, Ēvalds (tulk.) - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2010. 455 lpp.
  • Caune Andris, Ose Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas - 16. gs. sākums. Enciklopēdija. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2010. 511 lpp.
  • Latvijas viduslaiku pilis. I. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm / Sast. Ieva Ose. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 1999. – 367 lpp.
  • Latvijas viduslaiku pilis. II: Ose I. Latvijas viduslaiku piļu pētniecība 18.–20. gadsimtā. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2001. – 383 lpp.
  • Latvijas viduslaiku pilis. III. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā / Sast. Ieva Ose. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002. – 503 lpp.
  • Latvijas viduslaiku pilis. IV: Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu – 17. gadsimta vācu piļu leksikons. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2004. – 591 lpp.
  • Latvijas viduslaiku pilis. V. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm / Sast. Ieva Ose. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005. – 407 lpp.
  • Latvijas viduslaiku pilis. VII. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm. / Ose, Ieva (sast.) - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2011. 543 lpp.
  • Eihmane Eva. Rīgas arhibīskapa un Vācu ordeņa cīņas par varu viduslaiku Livonijā. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2012. 124 lpp.
  • Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma / Izdošanai sagatavojusi, tulkojusi un komentējusi Ieva Ose. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 319 lpp.
  • Šterns I. Latvijas vēsture 1180-1290: Krustakari. - Latvijas Vēstures Institūta Apgāds: Rīga, 2002. - 734 lpp. ISBN 9984601889
  • Šterns I. Latvijas vēsture 1290-1500. - Daugava: Rīga, 1997. - 740 lpp. ISBN 9984531503
  • Misāns I. Pilsētas kā varas un saimnieciskās dzīves centri un to sakari Livonijā 13. un 14. gadsimtā. // Latvijas Universitātes Raksti; 764 .sēj. - Latvijas universitāte: Rīga, 2010. 102.-119. lpp. ISSN 1407-2157

  • Christiansen E. The Northern Crusades: The Baltic and Catholic Frontier 1100-1525. - London, 1980
  • Klinge M. The Baltic world. - Otava Publ.: Helsinki, 1995

  • Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
  • Bulmering, A. Die Verfassung der Stadt Riga im ersten Jahrhundert der Stadt. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1989
  • Bulmering, A. Der Ursprung der Stadtverfassung Rigas. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1894
  • Bunge, Fr. G. Altlivlands Rechtsbücher. - Leipzig, 1879
  • Transehe-Roseneck. A. Zur Geschichte des Lehnwesens in Livland. - Riga, 1909
  • Atlas von hiefland oder von den beiden Gouvernementern u. Herzogthumern hief- und Ehstland und den Provinz Oesel. Entwormen nach geometrischen Vermessungen, den neusten astronomischen Beobachtungen und nach faeltiger Untersuchung und Kenntnis der Gehenden. - J.F.Hartknoch: Riga-Leipzig, 1798
  • Hermann von Bruiningk, Nicolaus Busch. Livländische Güterurkunden: Aus Den Jahren 1207 Bis 1500... - Nabu Press, 2002, 862 S. ISBN 9781273758119
  • Hermann von Bruiningk. Livländische Rückschau: Zur Abwehr Gegen "livlandische Rückblicke."... - Nabu Press, 2012, 234 S. ISBN 9781274075291
  • Bernhart Jähnig. Verfassung und Verwaltung des Deutschen Ordens und seiner Herrschaft in Livland. // Schriften der Baltischen Historischen Kommission, Nr. 16 - LIT: Berlin, 2011

Resursi internetā par šo tēmu