Atšķirības starp "Benefīcijs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Benefīcijs''' (angl. ''benefice'', fr. ''bénéfice'', kr. ''бенефиций'', lat. ''beneficium'' - "labdarība"; no lat. ''benefit'' - "dāvana") - atkarībā no konteksta: | '''Benefīcijs''' (angl. ''benefice'', fr. ''bénéfice'', kr. ''бенефиций'', lat. ''beneficium'' - "labdarība"; no lat. ''benefit'' - "dāvana") - atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' [[Senā Roma|Senajā Romā]] labdarība, labvēlība, ko sociāli augstāk stāvošais izrādīja zemāk stāvošajam, piemēram, atbrīvošana no nodevām, zemes piešķiršana no valsts fonda u.tml. | * '''1.''' [[Senā Roma|Senajā Romā]] labdarība, labvēlība, ko sociāli augstāk stāvošais izrādīja zemāk stāvošajam, piemēram, atbrīvošana no nodevām, zemes piešķiršana no valsts fonda u.tml. | ||
| − | * '''2.''' [[Lēnis| | + | * '''2.''' Nemantojams [[Lēnis|lēņa]] veids viduslaikos Rietumeiropā. [[Vasalis|Vasalim]] vai [[Klērs|klēram]] (''ecclesiastical benefice'') dāvāts ienākumu avots (piemēram, zeme, ziedojumi), kas tam neuzliek atbildes pienākumus (atšķirībā no [[Lēnis|lēņa]], kura piešķiršana pretī prasīja dienestu vai [[klaušas]]). Parādās VII gs. [[Franku valsts|Franku valstī]], kad kā ''benefīcijus'' par kalpošanu vasaļiem sāka dāvāt [[Alods|alodus]]. Ar laiku ''benefīciji'' kļuva mantojami. Pateicoties tam daudzi [[Beneficiāts|beneficiāti]] bieži kļuva bagātāki un varenāki par saviem [[Sizerens|sizereniem]]. IX-X gs. ''benefīciju'' nomainīja [[feods]]. |
Skat. arī [[prebenda]] | Skat. arī [[prebenda]] | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992, 331. lpp. | * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992, 331. lpp. | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 220. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 220. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.1911encyclopedia.org/Benefice Benefice - Encyclopaedia Britannica] | * [http://www.1911encyclopedia.org/Benefice Benefice - Encyclopaedia Britannica] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 9. maijs, plkst. 16.33
Benefīcijs (angl. benefice, fr. bénéfice, kr. бенефиций, lat. beneficium - "labdarība"; no lat. benefit - "dāvana") - atkarībā no konteksta:
- 1. Senajā Romā labdarība, labvēlība, ko sociāli augstāk stāvošais izrādīja zemāk stāvošajam, piemēram, atbrīvošana no nodevām, zemes piešķiršana no valsts fonda u.tml.
- 2. Nemantojams lēņa veids viduslaikos Rietumeiropā. Vasalim vai klēram (ecclesiastical benefice) dāvāts ienākumu avots (piemēram, zeme, ziedojumi), kas tam neuzliek atbildes pienākumus (atšķirībā no lēņa, kura piešķiršana pretī prasīja dienestu vai klaušas). Parādās VII gs. Franku valstī, kad kā benefīcijus par kalpošanu vasaļiem sāka dāvāt alodus. Ar laiku benefīciji kļuva mantojami. Pateicoties tam daudzi beneficiāti bieži kļuva bagātāki un varenāki par saviem sizereniem. IX-X gs. benefīciju nomainīja feods.
Skat. arī prebenda
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992, 331. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 220. lpp.
