Atšķirības starp "Brīvzemnieki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Brīvzemnieki''' (vāc. ''Freybauren'', zv. ''fribönder'') - [[zemniecība]]s kategorija, no feodālās rentes ([[klaušas]], [[desmitā tiesa]] u.c. zemnieku nodokļi) atbrīvotie zemnieki viduslaikos un jauno laiku sākumā. Brīvība attiecās vai nu tikai uz pašu ''brīvzemnieku'' vai arī uz viņa ģimeni. ''Brīvzemnieka'' statusu visbiežāk ieguva par nopelniem pildot kādus pienākumus [[Muižkungs|muižkunga]] labā, piemēram, kā labs [[vagars]], [[desmitnieks]], [[šķilteris]], strādājot par muižas amatnieku vai atpērkoties par naudu. Zemes kungs varēja ''brīvzemniekus'' ar to saimniecību [[Lēnis|izlēņot]] saviem [[Vasalis|vasaļiem]]. | + | '''Brīvzemnieki''' (vāc. ''Freybauren'', zv. ''fribönder'') - [[zemniecība]]s kategorija, no feodālās rentes ([[klaušas]], [[desmitā tiesa]] u.c. zemnieku nodokļi) atbrīvotie zemnieki viduslaikos un jauno laiku sākumā. Brīvība attiecās vai nu tikai uz pašu ''brīvzemnieku'' vai arī uz viņa ģimeni. ''Brīvzemnieka'' statusu visbiežāk ieguva par nopelniem pildot kādus pienākumus [[Muižkungs|muižkunga]] labā, piemēram, kā labs [[vagars]], [[desmitnieks]], [[šķilteris]], strādājot par muižas amatnieku vai atpērkoties par naudu. Zemes kungs varēja ''brīvzemniekus'' ar to saimniecību [[Lēnis|izlēņot]] saviem [[Vasalis|vasaļiem]]. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa zemēs]] ''brīvzemnieki'' bija zemnieku kārtas piederīgie, kuri klaušu vai nodevu vietā pildīja kādu amatu ordeņa labā, taču lēņi tiem piešķirti netika, līdz ar to hierarhijā tie bija zemāk, nekā [[leimaņi]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 30. jūnijs, plkst. 14.35
Brīvzemnieki (vāc. Freybauren, zv. fribönder) - zemniecības kategorija, no feodālās rentes (klaušas, desmitā tiesa u.c. zemnieku nodokļi) atbrīvotie zemnieki viduslaikos un jauno laiku sākumā. Brīvība attiecās vai nu tikai uz pašu brīvzemnieku vai arī uz viņa ģimeni. Brīvzemnieka statusu visbiežāk ieguva par nopelniem pildot kādus pienākumus muižkunga labā, piemēram, kā labs vagars, desmitnieks, šķilteris, strādājot par muižas amatnieku vai atpērkoties par naudu. Zemes kungs varēja brīvzemniekus ar to saimniecību izlēņot saviem vasaļiem. Livonijas ordeņa zemēs brīvzemnieki bija zemnieku kārtas piederīgie, kuri klaušu vai nodevu vietā pildīja kādu amatu ordeņa labā, taču lēņi tiem piešķirti netika, līdz ar to hierarhijā tie bija zemāk, nekā leimaņi.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 22., 24. lpp.
- Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņa vīri Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 70.-88. lpp.
