Atšķirības starp "Bruņinieku tiesības" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Bruņinieku tiesības''' (vc. ''Ritterrecht'') - feodālo tiesību sistēma, kas regulēja attiecības starp [[Lēņa kungs|lēņa kungu]] ([[Senjors|senjoru]]) un lēņa ņēmēju ([[Vasalis|vasali]] jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja [[Gruntskundzība|gruntskundzību]] un [[bruņniecība]]s statusu un privilēģijas. Atkarībā no konteksta skatīt:
+
'''Bruņinieku tiesības''' (vc. ''Ritterrecht'') - feodālo tiesību sistēma viduslaikos, kas regulēja attiecības starp [[Lēņa kungs|lēņa kungu]] ([[Senjors|senjoru]]) un lēņa ņēmēju ([[Vasalis|vasali]] jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja [[Gruntskundzība|gruntskundzību]] un [[bruņniecība]]s statusu un privilēģijas.  
 +
 
 +
[[Livonija|Livonijā]] senākās bruņinieku tiesības izveidojās tur, kur zemes kunga tiešā ietekme bija visvājākā, bet vasaļu korporācija vissaliedētākā: Dānijas karalim piederošajā Ziemeļigaunijā jeb Igaunijas hercogistē, kur tapa t.s. [[Voldemāra-Ērika lēņu tiesības]], kas bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību [[Kodifikācija|kodifikācijām]].
 +
 
 +
Atkarībā no konteksta skatīt:
 
* [[Senākās bruņinieku tiesības]]
 
* [[Senākās bruņinieku tiesības]]
 
* [[Vidējās bruņinieku tiesības]]
 
* [[Vidējās bruņinieku tiesības]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 9. februāris, plkst. 17.33

Bruņinieku tiesības (vc. Ritterrecht) - feodālo tiesību sistēma viduslaikos, kas regulēja attiecības starp lēņa kungu (senjoru) un lēņa ņēmēju (vasali jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja gruntskundzību un bruņniecības statusu un privilēģijas.

Livonijā senākās bruņinieku tiesības izveidojās tur, kur zemes kunga tiešā ietekme bija visvājākā, bet vasaļu korporācija vissaliedētākā: Dānijas karalim piederošajā Ziemeļigaunijā jeb Igaunijas hercogistē, kur tapa t.s. Voldemāra-Ērika lēņu tiesības, kas bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību kodifikācijām.

Atkarībā no konteksta skatīt:

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 57.-58. lpp.

  • George von Wenzki. Ritterrecht. - Lamberg, 1615 - 124 S.

Resursi internetā par šo tēmu