Atšķirības starp "Drahenfelsi" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Stūru (''Sturhof''), Ausatu (''Autzenbach''), [[Lielplatone]]s (1803-1829), Grauzdes u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Stūru (''Sturhof''), Ausatu (''Autzenbach''), [[Lielplatone]]s (1803-1829), Grauzdes u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Drahenfelss Ernsts Filips fon|Ernsts Filips fon Drahenfelss]] | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 2. janvāris, plkst. 07.24
baroni fon Drahenfelsi (von Drachenfels) - vācu izcelsmes (Ķelnes bīskapija, kur pie Reinas atradās Drahenfelzu pils) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais šīs dzimtas pārstāvis Kurzemē bija Fīlips fon Drahenfelss. Kopš 1560. gada viņš bija Aizkraukles pilskungs, bet 1569. gadā kļuva par Jelgavas pilskungu. Pāris gadu vēlāk Drahenfelss ieņēma Dobeles pilskunga amatu, miris 1600. gada 12. jūlijā un apglabāts Dobeles baznīcā. Viņa dēls, arī Fīlips fon Drahenfelss, bija pirmā bruņniecības sola tiesnesis un Zemgales baznīcu vizitators. Ap 1615. gadu viņš no hercoga Frīdriha saņēma lēnī Grauzdes muižu (Džūkstes pag.), kura Drahenfelsu īpašumā palika līdz pat XX gs. sākumam. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1863. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Stūru (Sturhof), Ausatu (Autzenbach), Lielplatones (1803-1829), Grauzdes u.c. muižas.
Skat. arī: Ernsts Filips fon Drahenfelss
