Atšķirības starp "Efors" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
* [http://gfa.gbv.de/z/suche?s_string=Meier+Kleomenes+Damaratos+Ephorat Mischa Meier. Kleomenes I, Damaratos und das spartanische Ephorat. // Göttinger Forum für Altertumswissenschaft 2 (1999), S. 89–108 (.pdf)] | * [http://gfa.gbv.de/z/suche?s_string=Meier+Kleomenes+Damaratos+Ephorat Mischa Meier. Kleomenes I, Damaratos und das spartanische Ephorat. // Göttinger Forum für Altertumswissenschaft 2 (1999), S. 89–108 (.pdf)] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_economic_law/18414/ЭФОРЫ Эфоры - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 15. februāris, plkst. 21.23
Efors (sengr. ἔφορος, ephoros - "uzraugs") - augstākā amatpersona Senajā Spartā kopš VII gs.p.m.ē. Sākotnēji eforus iecēla arhēgēti, bet vēlāk ik gadu rudens saulgriežu laikā ievēlēja apella. Eforu kolēģija sastāvēja no 5 locekļiem, ievēlētiem uz vienu gadu no 30 gadu vecumu sasniegušajiem pilsoņiem. Eforu kolēģija sasauca apelu un gerūsiju, mobilizēja karaspēku, pārzināja valsts kasi un tiesvedību, kontrolēja arhēgētu, amatpersonu un pilsoņu darbību. Kā pašpārvaldes institūcija pastāvēja līdz II gs.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.
- Karl-Wilhelm Welwei. Sparta. - Stuttgart, 2004, S. 436
