Efors
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 15. februāris, plkst. 20.37, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Efors (sengr. ἔφορος, ephoros - "uzraugs") - augstākā amatpersona Senajā Spartā kopš VII gs.p.m.ē. Sākotnēji eforus iecēla arhēgēti, bet vēlāk ievēlēja apella. Eforu kolēģija sastāvēja no 5 locekļiem, ievēlētiem uz vienu gadu no 30 gadu vecumu sasniegušajiem pilsoņiem. Eforu kolēģija sasauca apelu un gerūsiju, mobilizēja karaspēku, pārzināja valsts kasi un tiesvedību, kontrolēja arhēgētu, amatpersonu un pilsoņu darbību. Kā pašpārvaldes institūcija pastāvēja vēl tad, kad Spartu bija iekarojusi Senā Roma.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.
