Atšķirības starp "Granovskis Timofejs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Timofejs_Granovski.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|Timofejs Granovski]]
+
[[Attēls:Timofey_Granovsky.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|Timofejs Granovskis (1845.)]]
'''Timofejs Granovskis''' (''Грановский Тимофей Николаевич'', 1813.-1855.) - vēsturnieks, publicists, Maskavas universitātes profesors (1839.-1855.), viens no zināmākajiem [[Rietumnieki|rietumnieku]] pārstāvjiem [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Dzimis 1813. gada 9.(14.) martā Orlā. [[Muižnieks]].
+
'''Timofejs Granovskis''' (''Грановский Тимофей Николаевич'', 1813.-1855.) - [[muižnieks]], vēsturnieks [[Medievistika|medievists]], publicists, Maskavas universitātes profesors (1839.-1855.), aktīvs t.s. ''[[Rietumnieki|rietumnieku]]'' kustības dalībnieks.
 +
 
 +
Dzimis 1813. gada 9.(14.) martā Orlā, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], dzimtas muižā. Līdz 1826. gadam izglītojies mājās. Laikā no 1826. līdz 1828. gadam mācījās F.Kistera privātskolā Maskavā (''московскый частный пансион Ф.И. Кистера''). Laikaposmu no 1828. līdz 1831. gadam dzīvoja pie vecākiem muižā, bet 1831. gadā uzsāka dienestu impērijas Ārlietu ministrijā (vienu gadu, līdz uzsāka studijas). 1835. gadā absolvēja Pēterburgas universitātes juridisko fakultāti. Pēc studiju beigšanas sāka strādāt Galvenā jūras lietu štāba Hidroģeogrāfiskā depo bibliotēkā (''библиотека Гидрогеографического депо Главного морского штаба''). (1836.–1839. gados stažējies Berlīnes universitātē pie L.Rankes, F.Saviņjī u.c., aizrāvies ar Hēgeli, kopš 1839. gada pasniedza viduslaiku vēsturi Maskavas universitātē. 1845. gadā aizstāvēja maģistra grādu, bet 1949. gadā - doktora grādu ar darbu "Abats Sugerijs. Par komūnām Francijā" (''Аббат Сугерий. Об общинах во Франции'').
 +
 
 +
Pamatā pievērsās t.s. "pārejas periodu" (no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem u.tml.), kā arī pilsētu vēstures, feodālisma kā politisko un tiesisko attiecību sistēmas pētīšanai. Uzskatīja, ka vēstures process ir strikti likumsakarīgs. Postulēja, ka vēstures pētīšanas metodes jāpārņem no dabaszinātnēm. Sociālo parādību skaidrošanā lielu nozīmi piešķīra ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Pēc politiskās pārliecības - [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] piekritējs, vērsās pret [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanu]] Krievijā.
  
 
Miris 1855. gada 4.(16.) oktobrī Maskavā.
 
Miris 1855. gada 4.(16.) oktobrī Maskavā.
 
Uzskatīja, ka vēstures process ir strikti likumsakarīgs. Postulēja, ka vēstures pētīšanas metodes jāpārņem no dabaszinātnēm. Sociālo parādību skaidrošanā lielu nozīmi piešķīra ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Pēc politiskās pārliecības - [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] piekritējs, vērsās pret [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanu]] Krievijā.
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
10. rindiņa: 12. rindiņa:
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 140. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 140. lpp.
 
* Kas saulei ceļu sprauž un zvaigznēm...: mīlestība ievērojamu cilvēku vēstulēs / red. J.Bogats - Liesma: Rīga, 1986. 344 lpp.
 
* Kas saulei ceļu sprauž un zvaigznēm...: mīlestība ievērojamu cilvēku vēstulēs / red. J.Bogats - Liesma: Rīga, 1986. 344 lpp.
 +
----
 +
* Alexander Herzen. Mein Leben: Memoiren und Reflexionen. Bd. 1 (von 3). - Aufbau: Berlin, 1962
 
----
 
----
 
* Письма Т.Н. Грановского, «Звенья», 1935, № 5, 1936, № 6
 
* Письма Т.Н. Грановского, «Звенья», 1935, № 5, 1936, № 6
19. rindiņa: 23. rindiņa:
 
* Алпатов М.А., Труды Т. Н. Грановского. // Очерки истории исторической науки в СССР, т. 1, - Москва, 1955
 
* Алпатов М.А., Труды Т. Н. Грановского. // Очерки истории исторической науки в СССР, т. 1, - Москва, 1955
 
* Т.Н. Грановский, Библиография (1828-1967). - Москва, 1969
 
* Т.Н. Грановский, Библиография (1828-1967). - Москва, 1969
 +
* Левандовский А.А. Время Грановского: У истоков формирования русской интеллигенции.- Молодая гвардия: Москва, 1990
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
28. rindiņa: 33. rindiņa:
 
* [http://www.hist.msu.ru/Science/HisUni/Profess/Stgran.htm Грановский Тимофей Николаевич - cultinfo.ru]
 
* [http://www.hist.msu.ru/Science/HisUni/Profess/Stgran.htm Грановский Тимофей Николаевич - cultinfo.ru]
 
* [http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?ID=28956 Грановский Тимофей Николаевич - biografija.ru]
 
* [http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?ID=28956 Грановский Тимофей Николаевич - biografija.ru]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000005/index.shtml Лекции Т.Н. Грановского по истории позднего средневековья.]
  
 
[[Kategorija:G]]
 
[[Kategorija:G]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 25. novembris, plkst. 10.07

Timofejs Granovskis (1845.)

Timofejs Granovskis (Грановский Тимофей Николаевич, 1813.-1855.) - muižnieks, vēsturnieks medievists, publicists, Maskavas universitātes profesors (1839.-1855.), aktīvs t.s. rietumnieku kustības dalībnieks.

Dzimis 1813. gada 9.(14.) martā Orlā, Krievijas impērijā, dzimtas muižā. Līdz 1826. gadam izglītojies mājās. Laikā no 1826. līdz 1828. gadam mācījās F.Kistera privātskolā Maskavā (московскый частный пансион Ф.И. Кистера). Laikaposmu no 1828. līdz 1831. gadam dzīvoja pie vecākiem muižā, bet 1831. gadā uzsāka dienestu impērijas Ārlietu ministrijā (vienu gadu, līdz uzsāka studijas). 1835. gadā absolvēja Pēterburgas universitātes juridisko fakultāti. Pēc studiju beigšanas sāka strādāt Galvenā jūras lietu štāba Hidroģeogrāfiskā depo bibliotēkā (библиотека Гидрогеографического депо Главного морского штаба). (1836.–1839. gados stažējies Berlīnes universitātē pie L.Rankes, F.Saviņjī u.c., aizrāvies ar Hēgeli, kopš 1839. gada pasniedza viduslaiku vēsturi Maskavas universitātē. 1845. gadā aizstāvēja maģistra grādu, bet 1949. gadā - doktora grādu ar darbu "Abats Sugerijs. Par komūnām Francijā" (Аббат Сугерий. Об общинах во Франции).

Pamatā pievērsās t.s. "pārejas periodu" (no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem u.tml.), kā arī pilsētu vēstures, feodālisma kā politisko un tiesisko attiecību sistēmas pētīšanai. Uzskatīja, ka vēstures process ir strikti likumsakarīgs. Postulēja, ka vēstures pētīšanas metodes jāpārņem no dabaszinātnēm. Sociālo parādību skaidrošanā lielu nozīmi piešķīra ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Pēc politiskās pārliecības - konstitucionālās monarhijas piekritējs, vērsās pret dzimtbūšanu Krievijā.

Miris 1855. gada 4.(16.) oktobrī Maskavā.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 140. lpp.
  • Kas saulei ceļu sprauž un zvaigznēm...: mīlestība ievērojamu cilvēku vēstulēs / red. J.Bogats - Liesma: Rīga, 1986. 344 lpp.

  • Alexander Herzen. Mein Leben: Memoiren und Reflexionen. Bd. 1 (von 3). - Aufbau: Berlin, 1962

  • Письма Т.Н. Грановского, «Звенья», 1935, № 5, 1936, № 6
  • Грановский Т.Н. Лекции по истории позднего средневековья. - Москва, 1971
  • Лекции Т.Н. Грановского по истории средневековья. - Москва, 1961
  • Ветринский Ч. (В.Е. Чешихин). Т. Н. Грановский и его время. - СПБ, 1905
  • Косминский Е.А. Жизнь и деятельность Т.Н. Грановского. // Вестник МГУ, 1956, № 4
  • Т.Н. Грановский // Асиновская С.А. Из истории передовых идей в русской медиевистике. - Москва, 1955
  • Алпатов М.А., Труды Т. Н. Грановского. // Очерки истории исторической науки в СССР, т. 1, - Москва, 1955
  • Т.Н. Грановский, Библиография (1828-1967). - Москва, 1969
  • Левандовский А.А. Время Грановского: У истоков формирования русской интеллигенции.- Молодая гвардия: Москва, 1990

Resursi internetā par šo tēmu