Atšķirības starp "Ketlers Gothards III" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
36. rindiņa: 36. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Curland(Siebmacher).jpg|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Curland(Siebmacher).jpg|200px]]
 
|}
 
|}
−
'''Gothards Ketlers''' (''Gotthard von Kettler''<ref>Pats viņš parakstījās lejasvācu valodas variantā kā ''Godderd''.</ref>, 1517.-1587.) - pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs un pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]], [[Ketleru dinastija]]s aizsācējs.
+
'''Gothards Ketlers''' (''Gotthard von Kettler''<ref>Pats viņš parakstījās lejasvācu valodas variantā kā ''Godderd''.</ref>, 1517.-1587.) - pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs un pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]], [[Ketleru dinastija]]s aizsācējs. [[Titulatūra]]: "Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (''in Liefland zu Curland und Semgallen Herzog'').<ref>Sākotnēji Gothardam tika piešķirts arī Vidzemes vietvalža un gubernatora amats, taču to viņš zaudēja 1566. g., kad, izveidojot t. s. Pārdaugavas hercogisti, karalis par vietvaldi iecēla Lietuvas maršalu Janu Hodkeviču.</ref>
  
 
Dzimis 1517. gadā Vestfālenes sīkmuižnieku (vc. ''Niederadel'') ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas fon Neselrodes bērns. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes [[Komturs|komturu]] Gothardu Ketleru ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas [[Kņazs|lielkņazu]] Sigismundu Augustu noslēdza t.s. ''[[Padošanās līgumi|padošanās līgumus]]'': Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts, teritorija sadalīta starp Lietuvas lielkņazisti un Zviedrijas karalisti. Par to viņš saņēma [[Lēņis|lēņa]] tiesības uz daļu (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu) no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. g. palikdams vēl arī par Vidzemes pārvaldnieku). 1561. gadā Gothards Ketlers pāriet luterticībā un ar likumu aizliedz Romas katoļu Baznīcas darbību Kurzemē, konfiscējot Baznīcas īpašumus, protestantiem pārņemot un izpostot katoļu dievnamus, uzsākot katoļu vajāšanu (to atcēla tikai 1617. gadā). 1562. gada 5. martā Rīgā padošanās akts tika izpildīts, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa [[regālija]]s un saņemtot hercoga kroni.  
 
Dzimis 1517. gadā Vestfālenes sīkmuižnieku (vc. ''Niederadel'') ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas fon Neselrodes bērns. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes [[Komturs|komturu]] Gothardu Ketleru ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas [[Kņazs|lielkņazu]] Sigismundu Augustu noslēdza t.s. ''[[Padošanās līgumi|padošanās līgumus]]'': Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts, teritorija sadalīta starp Lietuvas lielkņazisti un Zviedrijas karalisti. Par to viņš saņēma [[Lēņis|lēņa]] tiesības uz daļu (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu) no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. g. palikdams vēl arī par Vidzemes pārvaldnieku). 1561. gadā Gothards Ketlers pāriet luterticībā un ar likumu aizliedz Romas katoļu Baznīcas darbību Kurzemē, konfiscējot Baznīcas īpašumus, protestantiem pārņemot un izpostot katoļu dievnamus, uzsākot katoļu vajāšanu (to atcēla tikai 1617. gadā). 1562. gada 5. martā Rīgā padošanās akts tika izpildīts, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa [[regālija]]s un saņemtot hercoga kroni.  

Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. jūnijs, plkst. 07.33

Gothards
Gotthard Kettler.jpeg
Valda 05.03.1562.-17.05.1587.
Sieva Anna no Meklenburgas
Bērni
dinastija Ketleru dinastija
Tēvs

Gothards Ketlers cu Melrihs

Māte Sofija
Dzimis 1517. gada 2. februārī
Miris 1587. gada 17. maijā
Curland(Siebmacher).jpg

Gothards Ketlers (Gotthard von Kettler[1], 1517.-1587.) - pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs, Ketleru dinastijas aizsācējs. Titulatūra: "Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (in Liefland zu Curland und Semgallen Herzog).[2]

Dzimis 1517. gadā Vestfālenes sīkmuižnieku (vc. Niederadel) ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas fon Neselrodes bērns. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes komturu Gothardu Ketleru ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza t.s. padošanās līgumus: Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts, teritorija sadalīta starp Lietuvas lielkņazisti un Zviedrijas karalisti. Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu) no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. g. palikdams vēl arī par Vidzemes pārvaldnieku). 1561. gadā Gothards Ketlers pāriet luterticībā un ar likumu aizliedz Romas katoļu Baznīcas darbību Kurzemē, konfiscējot Baznīcas īpašumus, protestantiem pārņemot un izpostot katoļu dievnamus, uzsākot katoļu vajāšanu (to atcēla tikai 1617. gadā). 1562. gada 5. martā Rīgā padošanās akts tika izpildīts, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa regālijas un saņemtot hercoga kroni.

Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies Lietuvas lielkņazistei, bet pēc 1569. gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Pēc līguma noteikumiem, hercogu titulu mantoja Ketleru dzimtas vīriešu kārtas pēcnācēji. Hercogam kā vasalim bija jāpiedalās Žečpospoļitas karaļa rīkotajos karagājienos ar 300 jātniekiem. 1566. gada 11. martā aprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII (Albrecht VII, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow) meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.). 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram ģerboni (skat. Ketleru dzimtas ģerbonis) un hercoga titulu.

Precīzs miršanas datums nav zināms. Saskaņā ar vispārpieņemtām ziņām, kuru avots ir vairākkārt publicētā Zalomona Heninga (Salomon Henning, 1528.–1589.) hronika (pirmizdevumi 1590., 1594. g.), Gothards miris 1587. gada 17. maijā, taču pēdējais Gotharda pašrocīgi parakstītais dokuments ir datēts ar 20. maiju, savukārt viņa dēla hercoga Frīdriha dokumentos par tēva nāvi norādīts vien bēru datums – 2. jūlijs.


Priekštecis:
- 		Kurzemes un Zemgales hercogs
1562.-1587. 		Pēctecis:
Fridrihs I


Attēlu galerija

  • Gothards un Anna

  • hercogiene Anna

  • hercogs Gothards

  • 1575. un 1576. gados kalts dālderis

  • 1560. gadā kalts guldenis

  • 1559. gadā kalts vērdiņš (fartings)

Atsauces un skaidrojumi

  1. ↑ Pats viņš parakstījās lejasvācu valodas variantā kā Godderd.
  2. ↑ Sākotnēji Gothardam tika piešķirts arī Vidzemes vietvalža un gubernatora amats, taču to viņš zaudēja 1566. g., kad, izveidojot t. s. Pārdaugavas hercogisti, karalis par vietvaldi iecēla Lietuvas maršalu Janu Hodkeviču.

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • Hercoga Gotharda testaments. Jelgavas pilī, 1573. g. 7. decembrī. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 1100. f., 13. apr., 726. l.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ketlers_Gothards_III&oldid=37562"