Atšķirības starp "Ketlers Gothards III" versijām
m |
m |
||
| (16 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" | ||
| − | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Gothards''' | + | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Gothards III''' |
|- | |- | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Gotthard_Kettler.jpeg|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Gotthard_Kettler.jpeg|200px]] | ||
|- | |- | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | ''' | + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''hercogs''' |
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 05.03.1562.-17.05.1587. | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 05.03.1562.-17.05.1587. | ||
|- | |- | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | ''' | + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''sieva''' |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[ | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ketlere Anna|Anna no Meklenburgas]] |
|- | |- | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | ''' | + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''bērni''' |
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| − | * [[Ketlere Anna, Kurzemes un Zemgales princese|Anna]] (1571 | + | * [[Ketlere Anna, Kurzemes un Zemgales princese|Anna]] (1571-1617) |
| + | * dēls (?) | ||
| + | * dēls (?) | ||
* Sigismunds Alberts (1567.-1569.) | * Sigismunds Alberts (1567.-1569.) | ||
| − | * [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs (1569 | + | * [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs (1569-1642)]] |
| − | * [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|Vilhelms (1574 | + | * [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|Vilhelms (1574-1640)]] |
* Elizabete | * Elizabete | ||
|- | |- | ||
| 21. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ketleru dinastija]] | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ketleru dinastija]] | ||
|- | |- | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | ''' | + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''tēvs''' |
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Gothards Ketlers cu Melrihs |
| − | Gothards Ketlers cu Melrihs | ||
|- | |- | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | ''' | + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''māte''' |
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Sofija | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Sofija | ||
|- | |- | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | ''' | + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''brāļi, māsas''' |
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | * Vilhelms, Minsteres bīskaps | ||
| + | * Johans Ketlers zu Neselrode (1520.-1586.) | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1517. gada 2. februārī | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1517. gada 2. februārī | ||
|- | |- | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | ''' | + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''miris''' |
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1587. gada 17. maijā | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1587. gada 17. maijā | ||
|- | |- | ||
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image: | + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Gotthard_Wappen_1570.jpg|200px]] |
|} | |} | ||
| − | '''Gothards Ketlers''' (''Gotthard von Kettler''<ref>Pats viņš parakstījās lejasvācu valodas variantā kā ''Godderd''.</ref>, 1517 | + | '''Gothards III fon Ketlers''' (''Gotthard III von Kettler''<ref>Pats viņš parakstījās lejasvācu valodas variantā arī kā ''Godderd''.</ref>, 1517-1587) - pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] un pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]], Vidzemes [[gubernators]] un Polijas karaļa [[vietvaldis]]<ref>Sākotnēji Gothardam tika piešķirts arī Vidzemes vietvalža un gubernatora amats, taču to viņš zaudēja 1566. g., kad, izveidojot t. s. Pārdaugavas hercogisti, karalis par vietvaldi iecēla Lietuvas maršalu Janu Hodkeviču.</ref>, [[Ketleru dinastija]]s aizsācējs. [[Titulatūra]]: "Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (''in Liefland zu Curland und Semgallen Herzog''). |
| + | |||
| + | Dzimis 1517. gadā netālu no Anrehtes, Vestfālenes bruņinieku [[Ketleri|fon Ketleru]] dzimtā, Gotharda II fon Ketlera (~1480-1556), Melrihas kunga un Sibillas Sofijas (dzim. fon Neselrode) ģimenē. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. Kopš 1554. gada Dinaburgas (mūsd. Daugavpils) [[komturs]], kopš 1557. gada - Vilandes komturs. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes komturu Gothardu ievēlēja par mestra [[Koadjutors|koadjutoru]]. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas [[Kņazs|lielkņazu]] Sigismundu Augustu noslēdza t.s. ''[[Padošanās līgumi|padošanās līgumus]]'': Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts, teritorija sadalīta starp Lietuvas lielkņazisti un Zviedrijas karalisti. Par to viņš saņēma [[Lēņis|lēņa]] tiesības uz daļu (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu) no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. gadam arī Vidzemes vietvaldis). 1561. gadā Gothards Ketlers pārgāja [[Luterānisms|luterticībā]]. 1562. gada 5. martā padošanās akts tika izpildīti, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa [[regālija]]s un saņemtot hercoga kroni. | ||
| − | + | Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies [[Lietuvas lielkņaziste]]i, bet pēc 1569. gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Pēc līguma noteikumiem, hercogu titulu mantoja Ketleru dzimtas vīriešu kārtas pēcnācēji. Hercogam kā vasalim bija jāpiedalās [[Žečpospoļita]]s karaļa rīkotajos karagājienos ar 300 jātniekiem. 1566. gada 11. martā aprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII (''Albrecht VII, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow'') meitu [[Ketlera, Anna|Annu]] (''Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow'', 1533.-1602.). 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram [[Ģerbonis|ģerboni]] (skat. [[Ketleru dzimtas ģerbonis]]) un [[Hercogs|hercoga]] titulu (''Von Gottes gnaden Gotthard in Liefland zu Kurland und Semgallen Hertzog''). | |
| − | + | Tā kā Ketleri bija gana sena, taču ne īpaši dižciltīga dzimta, ne visi zems kungi atzina hercoga autoritāti. Opozīciju vadīja bijušais Dobeles [[komturs]] Matiass fon Reke, kas uzstājās pret troni visai atklāti, un tikai Polijas karaļa griba nepieļāva pilsoņu kara sākšanos. Gothardam nācās 1570. gadā izdot t.s. [[Gotharda privilēģija|Gotharda privilēģiju]], kas piešķīra vasaļiem plašas pilnvaras un tiesības zemes pārvaldē, kas turpmāk ievērojami apgrūtināja hercugu iespējas neierobežoti valdīt. Ar 1572. gada Baznīcas likumiem Gothards ievērojami palielināja luteriskās Baznīcas lomu hercoogistes dzīvē, tās pārziņā tika nodoti arī izglītības jautājumi. 1576. gadā par hercoga rezitenci tika izvēlēta Mītava (mūsd. Jelgava), tai dāvājot [[pilsētas tiesības]]. Precīzs miršanas datums nav zināms. Saskaņā ar vispārpieņemtām ziņām, kuru avots ir vairākkārt publicētā Zalomona Heninga (''Salomon Henning'', 1528.–1589.) hronika (pirmizdevumi 1590., 1594. g.), Gothards miris 1587. gada 17. maijā, taču pēdējais Gotharda pašrocīgi parakstītais dokuments ir datēts ar 20. maiju, savukārt viņa dēla hercoga Frīdriha dokumentos par tēva nāvi norādīts vien bēru datums – 2. jūlijs. | |
| − | + | Pēc viņa nāves tronī kāpa abi tā dēli, zemi sadalot divās daļās, Kurzemē un Zemgalē. | |
{{Ksākums}} | {{Ksākums}} | ||
| 48. rindiņa: | 56. rindiņa: | ||
{{Kbeigas}} | {{Kbeigas}} | ||
| − | == | + | == == |
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Gothard_and_Anna.jpg|Gothards un Anna | Attēls:Gothard_and_Anna.jpg|Gothards un Anna | ||
| 62. rindiņa: | 70. rindiņa: | ||
{{atsauces}} | {{atsauces}} | ||
| − | == Avoti un literatūra par šo tēmu == | + | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== |
* Hercoga Gotharda testaments. Jelgavas pilī, 1573. g. 7. decembrī. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 1100. f., 13. apr., 726. l. | * Hercoga Gotharda testaments. Jelgavas pilī, 1573. g. 7. decembrī. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 1100. f., 13. apr., 726. l. | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 19. oktobris, plkst. 15.02
| |
| hercogs | 05.03.1562.-17.05.1587. |
| sieva | Anna no Meklenburgas |
| bērni |
|
| dinastija | Ketleru dinastija |
| tēvs | Gothards Ketlers cu Melrihs |
| māte | Sofija |
| brāļi, māsas |
|
| dzimis | 1517. gada 2. februārī |
| miris | 1587. gada 17. maijā |
| |
Gothards III fon Ketlers (Gotthard III von Kettler[1], 1517-1587) - pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs, Vidzemes gubernators un Polijas karaļa vietvaldis[2], Ketleru dinastijas aizsācējs. Titulatūra: "Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (in Liefland zu Curland und Semgallen Herzog).
Dzimis 1517. gadā netālu no Anrehtes, Vestfālenes bruņinieku fon Ketleru dzimtā, Gotharda II fon Ketlera (~1480-1556), Melrihas kunga un Sibillas Sofijas (dzim. fon Neselrode) ģimenē. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. Kopš 1554. gada Dinaburgas (mūsd. Daugavpils) komturs, kopš 1557. gada - Vilandes komturs. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes komturu Gothardu ievēlēja par mestra koadjutoru. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza t.s. padošanās līgumus: Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts, teritorija sadalīta starp Lietuvas lielkņazisti un Zviedrijas karalisti. Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu) no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. gadam arī Vidzemes vietvaldis). 1561. gadā Gothards Ketlers pārgāja luterticībā. 1562. gada 5. martā padošanās akts tika izpildīti, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa regālijas un saņemtot hercoga kroni.
Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies Lietuvas lielkņazistei, bet pēc 1569. gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Pēc līguma noteikumiem, hercogu titulu mantoja Ketleru dzimtas vīriešu kārtas pēcnācēji. Hercogam kā vasalim bija jāpiedalās Žečpospoļitas karaļa rīkotajos karagājienos ar 300 jātniekiem. 1566. gada 11. martā aprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII (Albrecht VII, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow) meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.). 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram ģerboni (skat. Ketleru dzimtas ģerbonis) un hercoga titulu (Von Gottes gnaden Gotthard in Liefland zu Kurland und Semgallen Hertzog).
Tā kā Ketleri bija gana sena, taču ne īpaši dižciltīga dzimta, ne visi zems kungi atzina hercoga autoritāti. Opozīciju vadīja bijušais Dobeles komturs Matiass fon Reke, kas uzstājās pret troni visai atklāti, un tikai Polijas karaļa griba nepieļāva pilsoņu kara sākšanos. Gothardam nācās 1570. gadā izdot t.s. Gotharda privilēģiju, kas piešķīra vasaļiem plašas pilnvaras un tiesības zemes pārvaldē, kas turpmāk ievērojami apgrūtināja hercugu iespējas neierobežoti valdīt. Ar 1572. gada Baznīcas likumiem Gothards ievērojami palielināja luteriskās Baznīcas lomu hercoogistes dzīvē, tās pārziņā tika nodoti arī izglītības jautājumi. 1576. gadā par hercoga rezitenci tika izvēlēta Mītava (mūsd. Jelgava), tai dāvājot pilsētas tiesības. Precīzs miršanas datums nav zināms. Saskaņā ar vispārpieņemtām ziņām, kuru avots ir vairākkārt publicētā Zalomona Heninga (Salomon Henning, 1528.–1589.) hronika (pirmizdevumi 1590., 1594. g.), Gothards miris 1587. gada 17. maijā, taču pēdējais Gotharda pašrocīgi parakstītais dokuments ir datēts ar 20. maiju, savukārt viņa dēla hercoga Frīdriha dokumentos par tēva nāvi norādīts vien bēru datums – 2. jūlijs.
Pēc viņa nāves tronī kāpa abi tā dēli, zemi sadalot divās daļās, Kurzemē un Zemgalē.
| Priekštecis: - |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1562.-1587. |
Pēctecis: Fridrihs I |
Satura rādītājs
Gothards un Anna
hercogiene Anna
hercogs Gothards
1575. un 1576. gados kalts dālderis
1560. gadā kalts guldenis
1559. gadā kalts vērdiņš (fartings)
Atsauces un skaidrojumi
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Hercoga Gotharda testaments. Jelgavas pilī, 1573. g. 7. decembrī. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 1100. f., 13. apr., 726. l.
Resursi internetā par šo tēmu
- Kettler Gotthard - Allgemeine deutsche Biographie, Band 15 - Duncker & Humblot, Leipzig 1882, S. 680.
- Biography Gotthard Kettler, 1517-1587, 1st Duke of Courland, from Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon, in German
- Baltasara Rusova hronikas sadaļa, kas vēsta par Gothardu Ketleru
