Atšķirības starp "Kuldīgas pils" versijām

Versija, kas saglabāta 2014. gada 9. janvāris, plkst. 11.19

Goldingenas pils ap 1680. gadu

Kuldīgas pils - XIII-XVIII gs. Livonijas ordeņa pils - senākā un lielākā ordeņa pils Kurzemē, Goldingenas citadele. Sākotnēji (domājams, 1242.- 1245. gadā) būvēta dabiski nocietinātā vietā kā aptuveni 150x350 m liela, neregulāra taisnstūra plānojuma “patvēruma vieta”, ko ietvēra no Ventas krastos un gultnē iegūtiem dolomīta gabaliem būvēts ārējais aizsargmūris, R pusē - iespējams, arī aizsarggrāvis un valnis. Par senākajām pils sastāvdaļām uzskatāmi ārējais mūris, četrstūrainais vārtu tornis un ūdensdzirnavas, kas atradušās pie Alekšupītes pa labi no vārtu torņa. Pils A malā gar Ventu mūra iekšpusē bija uzbūvēts divstāvu dzīvojamais un saimniecības korpuss. Iespējams, ka arī citu mūru iekšpusē un pils pagalmā atradušās mūra vai koka ēkas. Senākā pils daļa, kas pēc kastelas uzbūvēšanas (kastelas platība bijusi aptuveni 60x60 m, mūru biezums - ap 2 m) kļuva par priekšpili, bija ordeņa pusbrāļu, amatnieku un kalpotāju dzīvesvieta. Pirms 1252. gada ap pili tika izveidots administratīvais apgabals - komtureja. Pils bija ordeņbrāļu kopas jeb konventa dzīvesvieta. Goldingenas komturi bija komturejas karapulka komandieri, kā arī sabiedriskās un saimnieciskās dzīves komturejā noteicēji. Kā ordeņa valsts valdības - kapitula locekļi Goldingenas komturi ietekmēja visas Livonijas ordeņa valsts politiskās norises, daudzi no tiem kļuva par mestriem. Ar 1290. gadu Goldingenas komturiem tika pakļauti visu Kurzemes piļu ordeņbrāļi, un Goldingenas pils kļuva par ordeņa valdījumu Kurzemes daļas administratīvo un militāro centru. Pils kalpoja kā ievērojamu viesu uzņemšanas vieta un pasta stacija pie galvenā Livonijas sauszemes ceļa - Livonijas - Prūsijas lielceļa. XVI gs. otrajā pusē, kad pili par savu rezidenci izraudzījās Kurzemes hercogi. Pilī tika svinīgi uzņemti jaunlaulātie hercogpāri, kā arī ārzemju sūtņi. Hercogi ar ģimenēm savas uzturēšanās laikā dzīvoja kastelā, kas 17. gadsimtā tika paplašināta un labiekārtota. Hercogu ģimenes dzīvojamās telpas visticamāk atradušās kastelas A korpusā. Pēc Ziemeļu kara, kopš 1709. gada pils tika pamesta, vairs netika remontēta un lēnām sagruva. XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā pilsdrupas intensīvi tikušas izmantotas kā akmeņlauztuves, un pirms 1830. gada drupas jau ir pilnīgi sagruvušas. Ap 1870. gadu pils vietā tika ierīkots Kuldīgas pilsētas parks. Līdz mūsdienām saglabājies kastelas Z korpusa pamatstāva fragments - velvēta telpa, kuras gala siena visticamāk iziet uz kastelas vārtu velvi. Ļoti iespējams, ka zem velves atradies pagrabstāvs. Arheoloģiskie izrakumi pilī līdz 2013. gadam nav veikti.

Literatūra par šo tēmu

• Albert Bauer. Die Wartgutsteuerliste der Komturei Goldingen. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. XXV, Heft 1, Riga, 1933

Resursi internetā par šo tēmu

• Kuldīgas vēsture - Kuldīgas tūrisma un informācijas cents.
• Kuldīga - Liepājas Pedagoģijas akadēmijas resurss
• Dzenis A. Kuldīgas pils no varenības līdz sabrukumam
• Kuldigas pils inventars - uzskaitījis bijušais galvenais fogts un vahtmeistars Heinrihs Dankenbergs un nodevis leitnantam Francim Julio Fenstam 1656. gada 10.augustā. (.pdf) LVVA 6999.f., 2.apr., 1.l. 1.-11.b.lp.
• Hercoga Kuldigas pils galvenas ekas inventārapraksts 1699.gada 22., 24., 25. un 27. aprīlis. (.pdf) LVVA, 6999.f., 44.apr., 368.lieta, 23.-30.lp.
• Gleznu un citu priekšmetu, kas atradušies Kuldigas pils lielaja zale, saraksts. 1696. gada 15. oktobris. (.pdf) LVVA, 6999.f., 44.apr., 357.lieta, 8.-11.lp.
• Kuldīgas pils ieroču un hercoga istabas priekšmetu inventārsaraksts. 1711. gada 13. aprīlis. (.pdf) LVVA 6999.f., 44.apr., 356.l., 87.lp.
• Kuldigas pils dzirnavu inventarapraksts. 1719. gads. (.pdf) LVVA, 6999.f., 44.apr., 369.l., 14.lp.

• Гольдинген - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона