Atšķirības starp "Kurzemes bruņniecība" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kurzemes bruņniecība''' jeb '''Kurzemes dižciltīgā muižniecība''' (vāc. ''Kurländische Ritterschaft'') - | + | [[Attēls:Kurzemes_brunniecibas_nams.jpg|right|thumb|300px|Bijušais Kurzemes bruņniecības nams Jelgavā (1938.)]] |
| + | '''Kurzemes bruņniecība''' jeb '''Kurzemes dižciltīgā muižniecība''' (vāc. ''Kurländische Ritterschaft'') - matrikulētā [[muižniecība]] (''Adelsstand'') [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kā slēgta korporācija izveidojusies no [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s pēc [[Valdības formula]]s pieņemšanas 1620.-1648. gados līdz ar [[bruņniecības sols|bruņniecības sola]] (''Ritterbank'') tapšanu. Dižciltības atzīšanas galvenie kritēriji bija dzimtai piešķirtie tituli, bruņinieku [[Lēnis|lēņi]], dzimtas saknes vācu zemju bruņniecībā, radniecības saites ar citām dižciltīgo dzimtām. Dižciltību varēja iegūt arī, pamatojoties uz [[Hercogs|hercoga]] vai [[Žečpospoļita]]s [[Karalis|karaļa]] izdotu diplomu, taču ar to ne vienmēr pietika, lai dzimtu uzņemtu bruņniecībā. | ||
| + | |||
| + | Līdz 1642. gadam par dižciltīgām tika atzītas 119 dzimtas, kuras ierakstīja [[Bruņinieku matrikula|matrikulā]] jeb bruņniecības grāmatā (100 kurzemes muižnieku dzimtas palika ārpus matrikulas. Tikai bruņniecības locekļi bija tiesīgi piedalīties hercogistes [[Landtāgs|landtāgā]] un ieņemt augstākos amatus hercogistes pārvaldē. Vietējie [[lēņa vīri]], kuriem nebija vāciskas izcelsmes un radniecības saišu ar dižciltīgajām dzimtām, nevarēja pretendēt uz iekļūšanu bruņniecības kārtā (avotos nav arī ziņu, ka tie to būtu mēģinājuši).<ref>Izņēmums ir Tukuma novada kuršu tiesneša Anša Gaiļa pēcteči, bet arī tiem Kurzemes dižciltību izdevās iegūt tikai 1772. gadā pēc saradošanās sākotnēji ar namniekiem, bet vēlāk ar Kurzemes un Prūsijas dižciltīgajām ģimenēm. - Dunsdorfs E. Anša Gaiļa pēcteči - Prūsijas un Vācijas ģenerāļi. // Archīvs. - Melnburna, 1985., XXV sēj., 16. lpp.</ref> Pēc 1839. gada datiem bija 154 Kurzemes bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. ''Kurzemes bruņniecības'' vadītāja (''Ritterschaftshauptmann'') amats pastāvēja no 1576. līdz 1618. gadam. Pēc tam šī amata funkcijas līdz pirmā zemes pilnvarotā (''Landesbevollmächtigte'') ievēlēšanai 1712. gadā veica virspadomes (''Oberräte''). | ||
Skat. arī: [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]], [[Igaunijas bruņniecība]], [[Sāmsalas bruņniecība]], [[Bruņinieku matrikula]] | Skat. arī: [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]], [[Igaunijas bruņniecība]], [[Sāmsalas bruņniecība]], [[Bruņinieku matrikula]] | ||
| 9. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| + | * Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņa vīri Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 70.-88. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Werner Hechberger. Adel, Ministerialität und Rittertum im Mittelalter. // Enzyklopädie deutscher Geschichte (Band 72) - Oldenbourg, München, 2004, ISBN 3-486-55083-7 | * Werner Hechberger. Adel, Ministerialität und Rittertum im Mittelalter. // Enzyklopädie deutscher Geschichte (Band 72) - Oldenbourg, München, 2004, ISBN 3-486-55083-7 | ||
* Alexander von Reitzenstein. Rittertum und Ritterschaft. - München, 1972, - 144 S. | * Alexander von Reitzenstein. Rittertum und Ritterschaft. - München, 1972, - 144 S. | ||
| 17. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.archiv.org.lv/hercogiste/index.php?id=18 Kurzemes bruņniecība - Latvijas Valsts arhīvs] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://baltische-ritterschaften.de/Englische%20Version/Courland_Literature.htm Bibliography on Courland and its noble corporation] | ||
| + | ---- | ||
* [http://www.baltische-ritterschaften.de/ Verbandes der Baltischen Ritterschaften] | * [http://www.baltische-ritterschaften.de/ Verbandes der Baltischen Ritterschaften] | ||
* [http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Kurland/Kurland.htm Die Kurländische Ritterschaft] | * [http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Kurland/Kurland.htm Die Kurländische Ritterschaft] | ||
* [http://www.baltische-ritterschaften.de/genkurland.htm Der Genealoge der Kurländischen Ritterschaft] | * [http://www.baltische-ritterschaften.de/genkurland.htm Der Genealoge der Kurländischen Ritterschaft] | ||
| + | * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=1 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil: Kurland.] | ||
| + | * [http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Kurland/Kurland_Literatur.htm Literatur zu Kurland und seiner Ritterschaft] | ||
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
| − | |||
Pašreizējā versija, 2017. gada 6. augusts, plkst. 16.44
Kurzemes bruņniecība jeb Kurzemes dižciltīgā muižniecība (vāc. Kurländische Ritterschaft) - matrikulētā muižniecība (Adelsstand) Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā slēgta korporācija izveidojusies no Livonijas bruņniecības pēc Valdības formulas pieņemšanas 1620.-1648. gados līdz ar bruņniecības sola (Ritterbank) tapšanu. Dižciltības atzīšanas galvenie kritēriji bija dzimtai piešķirtie tituli, bruņinieku lēņi, dzimtas saknes vācu zemju bruņniecībā, radniecības saites ar citām dižciltīgo dzimtām. Dižciltību varēja iegūt arī, pamatojoties uz hercoga vai Žečpospoļitas karaļa izdotu diplomu, taču ar to ne vienmēr pietika, lai dzimtu uzņemtu bruņniecībā.
Līdz 1642. gadam par dižciltīgām tika atzītas 119 dzimtas, kuras ierakstīja matrikulā jeb bruņniecības grāmatā (100 kurzemes muižnieku dzimtas palika ārpus matrikulas. Tikai bruņniecības locekļi bija tiesīgi piedalīties hercogistes landtāgā un ieņemt augstākos amatus hercogistes pārvaldē. Vietējie lēņa vīri, kuriem nebija vāciskas izcelsmes un radniecības saišu ar dižciltīgajām dzimtām, nevarēja pretendēt uz iekļūšanu bruņniecības kārtā (avotos nav arī ziņu, ka tie to būtu mēģinājuši).[1] Pēc 1839. gada datiem bija 154 Kurzemes bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. Kurzemes bruņniecības vadītāja (Ritterschaftshauptmann) amats pastāvēja no 1576. līdz 1618. gadam. Pēc tam šī amata funkcijas līdz pirmā zemes pilnvarotā (Landesbevollmächtigte) ievēlēšanai 1712. gadā veica virspadomes (Oberräte).
Skat. arī: Vidzemes, Igaunijas bruņniecība, Sāmsalas bruņniecība, Bruņinieku matrikula
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Izņēmums ir Tukuma novada kuršu tiesneša Anša Gaiļa pēcteči, bet arī tiem Kurzemes dižciltību izdevās iegūt tikai 1772. gadā pēc saradošanās sākotnēji ar namniekiem, bet vēlāk ar Kurzemes un Prūsijas dižciltīgajām ģimenēm. - Dunsdorfs E. Anša Gaiļa pēcteči - Prūsijas un Vācijas ģenerāļi. // Archīvs. - Melnburna, 1985., XXV sēj., 16. lpp.
Literatūra
- Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņa vīri Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 70.-88. lpp.
- Werner Hechberger. Adel, Ministerialität und Rittertum im Mittelalter. // Enzyklopädie deutscher Geschichte (Band 72) - Oldenbourg, München, 2004, ISBN 3-486-55083-7
- Alexander von Reitzenstein. Rittertum und Ritterschaft. - München, 1972, - 144 S.
- Werner Meyer. Deutsche Ritter, Deutsche Burgen. - München, 1990, - 255 S. ISBN 3-572-07715-X
- Arnold, Benjamin. German Knighthood 1050-1300. - Clarendon Press: Oxford, 1985
