Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (lat. Ducatus Curlandiae et Semigalliae, vāc. Herzogtum Kurland und Sem(i)gallen) - Žečpospoļitas province, karaļa piešķirts feodāls lēnis mūsdienu Latvijas teritorijā - lielākā daļa Kurzemes (izņemot Kurzemes bīskapiju un līdz 1609. gadam arī Grobiņas un Liepājas novadu) un bijušās ordeņa zemes Zemgalē, - no 1561. līdz 1795. gadam.
Satura rādītājs
Komentāri
Pēc ordeņa sakāves Livonijas karā 1561. gadā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers atzina sevi par Žečpospoļitas karaļa (kurš bija arī Lietuvas lielkņazs) Sigismunda II Augusta vasali, kurš iecēla viņu par kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu un piešķīra kā lēni lielāko daļu bijušās ordeņa zemes. Hercogam bija pilnīga noteikšana tikai viņa paša īpašumu robežās, kas aizņēma aptuveni 1/3 hercogistes teritorijas. Hercogu rezidence atradās vispirms Sēlpilī, tad Goldingenā (tag. Kuldīga), vēlāk Mītavā (tag. Jelgava).
Administratīvi hercogiste bija iedalīta 4 virspilskunga tiesās – Jelgavas, Sēlpils, Tukuma un Kuldīgas tiesā, tās savukārt 8 pilskungu iecirkņos un draudzēs.
Kurzemes un Zemgales hercogi
Ketleru dinastija:
- Gothards (Gotthard Kettler) no 1562. gada 5. marta līdz 1587. gada 17. maijam
- Frīdrihs (Friedrich Kettler) no 1587. gada 17. maija līdz 1616. gadam pārvaldīja Zemgales daļu, no 1616. gada līdz 1642. gada 16. augustam - visu hercogisti
- Vilhelms (Wilhelm Kettler) no 1587. gada 17. maijam līdz 1616. gadam (pārvaldīja Kurzemes daļu), tika izraidīts trimdā
- Jēkabs (Jacobus Kettler) no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)
- Frīdrihs Kazimirs (Friedrich Casimir Kettler) no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim
- Frīdrihs Vilhelms (Friedrich Wilhelm Kettler) no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvāra
- Ferdinands (Ferdinand Kettler) no 1711. gada 21. janvāra līdz 1737. gada 4. maijam (aizbildnis)
Saksijas dinastija:
- Saksijas Morics (Maurice Herman, Comte de Saze) - ievēlēts par Kurzemes hercogu 1726-1728.VIII (ievēlēšana anulēta 1726.X).
Bīronu dinastija:
- Ernsts Johans (Ernst Johann von Biron) valda 1737.-1741. g.
Starpdinastiju laiks:
- Volfenbītelas-Līneburgas Ludvigs Ernests - ievēlēts 1741. g.
- Kurzemes bruņniecības padomes laiks (1741.-1758.), cīnoties par vai pret Ernsta Johana Bīrona atgriešanos tronī.
- Saksijas Kārlis (Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen) - valda 1758.-1763. g.
Bīronu dinastija:
- Ernsts Johans (Ernst Johann von Biron) valda 1763.-1769. g.
- Pēteris (Peter von Biron) valda 1770.-1795. g.
Literatūra
- Kalniņš V., Kurzemes valsts iekārta un tiesības. - Rīga. 1963.
- Juškēvičs J., Kurzemes hercogi un viņu laikmets. - Rīga. 1935. (2. pārstrādātais izdevums, izdevniecība „Zvaigzne”, Rīga, 1993.g.)
- Erdmanis G., Kurzemes viduslaiku pilis. - Rīga: Zinātne. 1989
- Andersons Edgars. Senie kurzemnieki Amerikā un Tobāgo kolonizācija. - Stokholma: Daugava, 1970.
- Andersons Edgars . Tur plīvoja Kurzemes karogi. - Bruklina: Grāmatu Draugs, 1970.
- Zalsters Arturs Eižens. - Hercoga Jēkaba burinieki. - Ventspils: Jumava, 2002.
- Radovics Ainārs (sast.). Kurzemes un Zemgales hercogiste 1562-1795. - Rīga: Stāsti un romāni, 2007., 368. lpp. ISBN 9789984392387
- Das Herzogtum Kurland 1561–1795. Verfassung, Wirtschaft, Gesellschaft. Band 2 / Hrsg. von Erwin Oberländer. – Lüneburg: Verl. Nordostdt. Kulturwerk, 2001. – 307 S.: il. ISBN 3–932267–33–8
