Atšķirības starp "Livonija" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Livonia_map.jpg|right|thumb|300px|Livonijas karte]] | [[Attēls:Livonia_map.jpg|right|thumb|300px|Livonijas karte]] | ||
| − | '''Livonija''' (lat. ''Livonia'', vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', kr. ''Ливония'') - | + | '''Livonija''' (lat. ''Livonia'', vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', kr. ''Ливония'') - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Ģeogrāfiski Livoniju veidoja 3 vēsturiski izveidojušies pamatreģioni: '''Kurland''' (kr. ''Курляндия''); '''Lifland''' (kr. ''Лифляндия'') - mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija; '''Estland''' (kr. ''Эстляндия'') - mūsdienu Ziemeļigaunija. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] nosaukumu "Livonija" izspiež citi politiskie apzīmējumi, piemēram, "[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]", "[[Pārdaugavas hercogiste]]", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c. Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.). Politiski Livonijā kopš XIII gs. virkne valstisku veidojumu: [[Zobenbrāļu ordenis]], ko secīgi nomainīja, pārņemot un paplašino tā teritoriju, [[Teitoņu ordenis]] (1237.-1525.) un [[Livonijas ordenis]] (1525.-1562.), [[Rīgas arhibīskapija]], [[Kurzemes bīskapija]], kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi. Dānijas [[Karalis|karalim]] pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja Tallinas un Virijas (pastāvēja līdz 1274.) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas Lundas arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras Prūsijas bīskapijas- Kulmas, Pomezānijas, Vārmes un Sembas bija pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam laika posmā no 1186. līdz 1255. gadam pastāvēja virkne mazāku bīskapiju - Sēlijas, Zemgales, Leales, Krievijas, Karēlijas un Lietuvas, - kas vēlāk tika likvidētas. XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pamatpazīmes). |
| − | |||
| − | |||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992. | * Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992. | ||
| − | + | ---- | |
* Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695 | * Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695 | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 7. novembris, plkst. 08.21
Livonija (lat. Livonia, vāc. Livland, angl. Livonia, kr. Ливония) - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Ģeogrāfiski Livoniju veidoja 3 vēsturiski izveidojušies pamatreģioni: Kurland (kr. Курляндия); Lifland (kr. Лифляндия) - mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija; Estland (kr. Эстляндия) - mūsdienu Ziemeļigaunija. Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" izspiež citi politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c. Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.). Politiski Livonijā kopš XIII gs. virkne valstisku veidojumu: Zobenbrāļu ordenis, ko secīgi nomainīja, pārņemot un paplašino tā teritoriju, Teitoņu ordenis (1237.-1525.) un Livonijas ordenis (1525.-1562.), Rīgas arhibīskapija, Kurzemes bīskapija, kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi. Dānijas karalim pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja Tallinas un Virijas (pastāvēja līdz 1274.) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas Lundas arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras Prūsijas bīskapijas- Kulmas, Pomezānijas, Vārmes un Sembas bija pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam laika posmā no 1186. līdz 1255. gadam pastāvēja virkne mazāku bīskapiju - Sēlijas, Zemgales, Leales, Krievijas, Karēlijas un Lietuvas, - kas vēlāk tika likvidētas. XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pamatpazīmes).
Literatūra
- Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.
- Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
