Atšķirības starp "Locis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Locis''' (an. ''loadsman, pilot'', fr. ''pilote de navire'', sp. ''práctico'', vc. ''Lotse'', kr. ''лоцман'') - ostas akvatorija un farvatera pārzinātājs ar kapteiņa tiesībām, kurš palīdz svešiem kuģiem ienākt ostā, iziet no ostas, pārtauvojoties ostā, noenkuroties, pacelt enkuru, pietauvoties un attauvoties pie piestātnēm vai reida mucām. | '''Locis''' (an. ''loadsman, pilot'', fr. ''pilote de navire'', sp. ''práctico'', vc. ''Lotse'', kr. ''лоцман'') - ostas akvatorija un farvatera pārzinātājs ar kapteiņa tiesībām, kurš palīdz svešiem kuģiem ienākt ostā, iziet no ostas, pārtauvojoties ostā, noenkuroties, pacelt enkuru, pietauvoties un attauvoties pie piestātnēm vai reida mucām. | ||
| − | [[Livonija|Livonijā]] Rīgas loču amats tika izveidots pēc 1330. gada, kad [[Vācu ordenis]] pakļāva pilsētu un nometināja [[Daugavgrīvas pils]] zemēs no Kurzemes atvestos zvejniekus, kurus sadalīja divos ciemos | + | [[Livonija|Livonijā]] Rīgas loču amats tika izveidots pēc 1330. gada, kad [[Vācu ordenis]] pakļāva pilsētu un nometināja [[Daugavgrīvas pils]] zemēs no Kurzemes atvestos zvejniekus, kurus sadalīja divos ciemos - Mangaļciemā un Rīnūžu ciemā, - kuriem piešķīra loču amata monopolu. No Rīgas izejošos kuģus tie sagaidīja Daugavā un izveda jūrā līdz vienai jūdzei aiz grīvas. Pēc 1562. gada, kad Rīga nonāca Žečpospoļitas valdījumā, Daugavas kreisajā krastā tika uzbūvēta loču māja, kurā bija pastāvīgi Mangaļu un Rīnūžu loču dežuranti. Novērotājam Daugavgrīvas pils tornī ar karogu signāliem bija jāinformē ločus, ja jūrā parādijās kuģis. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 18. septembris, plkst. 10.49
Locis (an. loadsman, pilot, fr. pilote de navire, sp. práctico, vc. Lotse, kr. лоцман) - ostas akvatorija un farvatera pārzinātājs ar kapteiņa tiesībām, kurš palīdz svešiem kuģiem ienākt ostā, iziet no ostas, pārtauvojoties ostā, noenkuroties, pacelt enkuru, pietauvoties un attauvoties pie piestātnēm vai reida mucām.
Livonijā Rīgas loču amats tika izveidots pēc 1330. gada, kad Vācu ordenis pakļāva pilsētu un nometināja Daugavgrīvas pils zemēs no Kurzemes atvestos zvejniekus, kurus sadalīja divos ciemos - Mangaļciemā un Rīnūžu ciemā, - kuriem piešķīra loču amata monopolu. No Rīgas izejošos kuģus tie sagaidīja Daugavā un izveda jūrā līdz vienai jūdzei aiz grīvas. Pēc 1562. gada, kad Rīga nonāca Žečpospoļitas valdījumā, Daugavas kreisajā krastā tika uzbūvēta loču māja, kurā bija pastāvīgi Mangaļu un Rīnūžu loču dežuranti. Novērotājam Daugavgrīvas pils tornī ar karogu signāliem bija jāinformē ločus, ja jūrā parādijās kuģis.
Literatūra par šo tēmu
- Juškēvičs J. Rīgas loči. // Brīvās zemes Ilustrētais pielikums, Nr.29., 1937., 227.-228. lpp.
