Atšķirības starp "Mablī Gabriels Bonno de" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Mabli.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Mabli.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Gabriels Bonno de Mablī''' (''Gabriel | + | '''Gabriels Bonno de Mablī''' (''Gabriel Bonnot de Mably'', 1709.-1785.) - vēsturnieks un politisks domātājs. |
| − | Dzimis 1709. gada 14. martā Grenoblē. [[Muižnieks]]. Izglītību guvis [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] koledžā un garīgajā seminārā. [[Abats]]. 1740. gadā publicēja savu pirmo darbu "Paralēles starp romiešiem un frančiem", kurā analizēja dažādu valsts pārvaldes formu priekšrocības un mīnusus. Pateicoties tam, ieguva zināmu popularitāti un kļuva par [[Kardināls|kardināla]] de Tansēna, kurš 1742. gadā kļuva par [[Francijas karaliste]]s ārlietu ministru, sekretāru. 1746. gadā pameta dienestu un pievērsās zinātnei. Atpazīstamību Eiropas mērogā viņam nesa 1748. gadā publicētais darbs "Eiropas publiskās tiesības", kurā viņš bija apkopojis visus nozīmīgākos starptautiskos traktātus kopš Vestfālenes miera līguma. Pievērsās arī sociālajai filosofijai darbos "Par pilsoņa tiesībām un pienākumiem" (1758., publ. 1789.), "Tokiona sarunas par politiku un morāli" (1763.), "Filosofu ekonomistu izteiktās šaubas par nepieciešamo politisko kopību kārtību" (1768.), "Par likumdošanu jeb likumu principi" (1776.). Miris 1785. gada 23. aprīlī Parīzē. | + | Dzimis 1709. gada 14. martā Grenoblē. [[Muižnieks]]. [[Kondiljaks Etjēns Bonno de|Etjēna Kondiljaka]] brālis. Izglītību guvis [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] koledžā Lionā un Sensulpī garīgajā seminārā Parīzē. [[Abats]]. 1740. gadā publicēja savu pirmo darbu "Paralēles starp romiešiem un frančiem", kurā analizēja dažādu valsts pārvaldes formu priekšrocības un mīnusus. Pateicoties tam, ieguva zināmu popularitāti un kļuva par [[Kardināls|kardināla]] de Tansēna, kurš 1742. gadā kļuva par [[Francijas karaliste]]s ārlietu ministru, sekretāru. 1746. gadā pameta ārlietu dienestu un pievērsās zinātnei. Atpazīstamību Eiropas mērogā viņam nesa 1748. gadā publicētais darbs "Eiropas publiskās tiesības", kurā viņš bija apkopojis visus nozīmīgākos starptautiskos traktātus kopš Vestfālenes miera līguma. Pievērsās arī sociālajai filosofijai darbos "Par pilsoņa tiesībām un pienākumiem" (1758., publ. 1789.), "Tokiona sarunas par politiku un morāli" (1763.), "Filosofu ekonomistu izteiktās šaubas par nepieciešamo politisko kopību kārtību" (1768.), "Par likumdošanu jeb likumu principi" (1776.), kā arī [[vēsture]]i: "Par vēstures pētīšanu" (''De l'étude de l'histoire''), "Par to kā rakstīt vēsturi" (''De la manière d'écrire l'histoire''). Miris 1785. gada 23. aprīlī Parīzē. |
Savos politiskajos uzskatos sliecās uz viedokli, ka visoptimālākā sabiedrības iekārta balstīta uz īpašuma kopību. Uzskatīja, ka aizvēsturē pastāvējusī sociālā sistēma bijusi [[komunisms]], taču deformācijas sabiedrības attīstībā novedušas pie privātīpašuma, kas ecot visu pasaulē valdošo netikumu, melu un maldu cēlonis. Cilvēce esot tik tālu iegrimusi tajos, ka nespējot vairs atgriezties pie komunisma. Postulēja, ka iekārta, kuras pamatā ir privātīpašums, esot pretrunā ar cilvēku dabisko vienlīdzību un sociālajiem instinktiem. Tikai vienlīdzība sabiedrībā ļaujot cilvēkam justies laimīgam. Atzina tautas tiesības uz [[Revolūcija|revolūciju]], kad cilvēki ir pārliecinājušies, ka pakļauti netaisniem, nesaprātīgiem likumiem, taču citādā ceļā tos izmainīt nevar. Tomēr neuzskatīja revolūciju par priekšnoteikumu ideālās sabiedrības sasniegšanai, atzīstot to tikai par līdzekli konkrētu mērķu sasniegšanai. Visai ietekmēja [[Sociālisms|sociālisma]] ideju rašanos Rietumeiropā. | Savos politiskajos uzskatos sliecās uz viedokli, ka visoptimālākā sabiedrības iekārta balstīta uz īpašuma kopību. Uzskatīja, ka aizvēsturē pastāvējusī sociālā sistēma bijusi [[komunisms]], taču deformācijas sabiedrības attīstībā novedušas pie privātīpašuma, kas ecot visu pasaulē valdošo netikumu, melu un maldu cēlonis. Cilvēce esot tik tālu iegrimusi tajos, ka nespējot vairs atgriezties pie komunisma. Postulēja, ka iekārta, kuras pamatā ir privātīpašums, esot pretrunā ar cilvēku dabisko vienlīdzību un sociālajiem instinktiem. Tikai vienlīdzība sabiedrībā ļaujot cilvēkam justies laimīgam. Atzina tautas tiesības uz [[Revolūcija|revolūciju]], kad cilvēki ir pārliecinājušies, ka pakļauti netaisniem, nesaprātīgiem likumiem, taču citādā ceļā tos izmainīt nevar. Tomēr neuzskatīja revolūciju par priekšnoteikumu ideālās sabiedrības sasniegšanai, atzīstot to tikai par līdzekli konkrētu mērķu sasniegšanai. Visai ietekmēja [[Sociālisms|sociālisma]] ideju rašanos Rietumeiropā. | ||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/sie/10086/МАБЛИ Мабли Габриель Бонно де - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article072233.html Значение слова "Мабли Габриель Бонно де" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article072233.html Значение слова "Мабли Габриель Бонно де" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
* [http://enlightment2005.narod.ru/private/Mably/mably.htm Мабли Г. Избранные произведения. - издательство Академии Наук СССР: М.-Л., 1950. - 340 c.] | * [http://enlightment2005.narod.ru/private/Mably/mably.htm Мабли Г. Избранные произведения. - издательство Академии Наук СССР: М.-Л., 1950. - 340 c.] | ||
[[Kategorija:M]] | [[Kategorija:M]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. aprīlis, plkst. 11.46
Gabriels Bonno de Mablī (Gabriel Bonnot de Mably, 1709.-1785.) - vēsturnieks un politisks domātājs.
Dzimis 1709. gada 14. martā Grenoblē. Muižnieks. Etjēna Kondiljaka brālis. Izglītību guvis jezuītu koledžā Lionā un Sensulpī garīgajā seminārā Parīzē. Abats. 1740. gadā publicēja savu pirmo darbu "Paralēles starp romiešiem un frančiem", kurā analizēja dažādu valsts pārvaldes formu priekšrocības un mīnusus. Pateicoties tam, ieguva zināmu popularitāti un kļuva par kardināla de Tansēna, kurš 1742. gadā kļuva par Francijas karalistes ārlietu ministru, sekretāru. 1746. gadā pameta ārlietu dienestu un pievērsās zinātnei. Atpazīstamību Eiropas mērogā viņam nesa 1748. gadā publicētais darbs "Eiropas publiskās tiesības", kurā viņš bija apkopojis visus nozīmīgākos starptautiskos traktātus kopš Vestfālenes miera līguma. Pievērsās arī sociālajai filosofijai darbos "Par pilsoņa tiesībām un pienākumiem" (1758., publ. 1789.), "Tokiona sarunas par politiku un morāli" (1763.), "Filosofu ekonomistu izteiktās šaubas par nepieciešamo politisko kopību kārtību" (1768.), "Par likumdošanu jeb likumu principi" (1776.), kā arī vēsturei: "Par vēstures pētīšanu" (De l'étude de l'histoire), "Par to kā rakstīt vēsturi" (De la manière d'écrire l'histoire). Miris 1785. gada 23. aprīlī Parīzē.
Savos politiskajos uzskatos sliecās uz viedokli, ka visoptimālākā sabiedrības iekārta balstīta uz īpašuma kopību. Uzskatīja, ka aizvēsturē pastāvējusī sociālā sistēma bijusi komunisms, taču deformācijas sabiedrības attīstībā novedušas pie privātīpašuma, kas ecot visu pasaulē valdošo netikumu, melu un maldu cēlonis. Cilvēce esot tik tālu iegrimusi tajos, ka nespējot vairs atgriezties pie komunisma. Postulēja, ka iekārta, kuras pamatā ir privātīpašums, esot pretrunā ar cilvēku dabisko vienlīdzību un sociālajiem instinktiem. Tikai vienlīdzība sabiedrībā ļaujot cilvēkam justies laimīgam. Atzina tautas tiesības uz revolūciju, kad cilvēki ir pārliecinājušies, ka pakļauti netaisniem, nesaprātīgiem likumiem, taču citādā ceļā tos izmainīt nevar. Tomēr neuzskatīja revolūciju par priekšnoteikumu ideālās sabiedrības sasniegšanai, atzīstot to tikai par līdzekli konkrētu mērķu sasniegšanai. Visai ietekmēja sociālisma ideju rašanos Rietumeiropā.
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 251. lpp.
- Мабли Габриэль-Бонно де. Об изучении истории. О том, как писать историю. - Серия: Памятники исторической мысли. - Наука: Москва, 1993. - 414 с.
