Atšķirības starp "Minhauzeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Munchausen_Wappen.png|right|thumb|200px|t.s. "balto" Mihauzenu ģerbonis]] | [[Attēls:Munchausen_Wappen.png|right|thumb|200px|t.s. "balto" Mihauzenu ģerbonis]] | ||
| − | fon '''Minhauzeni''' (''von Münchhausen'', kr. ''фон Мюнхгаузен'') – sena bruņniecības dzimta vācu zemēs (no Lejassaksijas) un tās [[Vācbaltieši|vācbaltu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. 1648. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XIII gs. sadalījusies | + | fon '''Minhauzeni''' (''von Münchhausen'', kr. ''фон Мюнхгаузен'') – sena bruņniecības dzimta vācu zemēs (no Lejassaksijas) un tās [[Vācbaltieši|vācbaltu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. 1648. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XIII gs. sadalījusies trijās pamatlīnijās, no kurām viena tūdaļ izmira, atstājot divss pamatlīnijss, t.s. "melnos Minhauzenus" un "baltos Minhauzenus" (''eine schwarze und eine weiße Linie'' – ģerboņos atšķiras mūka figūras [[Habits|habita]] krāsa). Par dzimtas pamatlicēju tradīcijā tiek uzskatīts bruņinieks Heino, kurš XII gs. piedalījies Krusta karā Palestīnā imperatora Fridriha II spēkos. Par Minhauzeniem (burt. "mūku nams") iesaukti vēlāk, kad bruņinieks Gizelhers (''Giselher'') 1183. gadā saņēma [[Lēnis|lēni]] pie cisterciešu Monehuzenas (''Monechusen'') klostera. 1564. gadā t.s. "melnie Minhauzeni" saņēma [[Barons|barona]] titulu (1861., 1888. un 1898. gados Prūsijas karalistes heraldikas birojs apstiprināja lielākās daļas dzimtas atzaru tiesības uz šo titulu). |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bīskaps (1540-1560), Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1542-1560) Johans fon Minhauzens (''Iohannes von Muenchhausen'', ?-1572); Kuldīgas [[komturs]] Ernsts fon Minhauzens (''Ernst von Muenchhausen''); dzimtas bagātības pamatlicējs, landsknehtu komandieris Spānijas karaļa Filipa II armijā Hilmars fon Minhauzens (''Hilmar von Münchhausen'', 1512–1573); Hanoveres galma ministrs un Getingenas universitātes dibinātājs Herlahs Ādolfs fon Minhauzens (1688-1770); dabaszinātnieks, botāniķis barons Otto fon Minhauzens (''Otto von Münchhausen'', 1716-1774); Braunšveigas-Volfenbuteles prinča Antona Ulriha pāžs, Krievijas armijas Braunšveigas kirasieru pulka [[rotmistrs]], slavenais "melu barons" Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (''Karl Friedrich Hieronymus von Münchhausen''; 1720-1797); literāts, virsnieks, Amerikas Neatkarības kara varonis Karls Ludvigs Augusts Heino fon Minhauzens (1759-1836); Hanoveres premjerministrs (1850-1851) Aleksandrs fon Minhauzens (1813-1886); ģenealogs Albrehts Fridrihs fon Minhauzens; jurists un literāts, barons Beriss fon Minhauzens (''Börries Albrecht Conon August Heinrich Freiherr von Münchhausen'', 1874-1945). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bīskaps (1540-1560), Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1542-1560) Johans fon Minhauzens (''Iohannes von Muenchhausen'', ?-1572); Kuldīgas [[komturs]] Ernsts fon Minhauzens (''Ernst von Muenchhausen''); dzimtas bagātības pamatlicējs, landsknehtu komandieris Spānijas karaļa Filipa II armijā Hilmars fon Minhauzens (''Hilmar von Münchhausen'', 1512–1573); Hanoveres galma ministrs un Getingenas universitātes dibinātājs Herlahs Ādolfs fon Minhauzens (1688-1770); dabaszinātnieks, botāniķis barons Otto fon Minhauzens (''Otto von Münchhausen'', 1716-1774); Braunšveigas-Volfenbuteles prinča Antona Ulriha pāžs, Krievijas armijas Braunšveigas kirasieru pulka [[rotmistrs]], slavenais "melu barons" Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (''Karl Friedrich Hieronymus von Münchhausen''; 1720-1797); literāts, virsnieks, Amerikas Neatkarības kara varonis Karls Ludvigs Augusts Heino fon Minhauzens (1759-1836); Hanoveres premjerministrs (1850-1851) Aleksandrs fon Minhauzens (1813-1886); ģenealogs Albrehts Fridrihs fon Minhauzens; jurists un literāts, barons Beriss fon Minhauzens (''Börries Albrecht Conon August Heinrich Freiherr von Münchhausen'', 1874-1945). | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 22. decembris, plkst. 10.26
fon Minhauzeni (von Münchhausen, kr. фон Мюнхгаузен) – sena bruņniecības dzimta vācu zemēs (no Lejassaksijas) un tās vācbaltu atzars Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1648. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XIII gs. sadalījusies trijās pamatlīnijās, no kurām viena tūdaļ izmira, atstājot divss pamatlīnijss, t.s. "melnos Minhauzenus" un "baltos Minhauzenus" (eine schwarze und eine weiße Linie – ģerboņos atšķiras mūka figūras habita krāsa). Par dzimtas pamatlicēju tradīcijā tiek uzskatīts bruņinieks Heino, kurš XII gs. piedalījies Krusta karā Palestīnā imperatora Fridriha II spēkos. Par Minhauzeniem (burt. "mūku nams") iesaukti vēlāk, kad bruņinieks Gizelhers (Giselher) 1183. gadā saņēma lēni pie cisterciešu Monehuzenas (Monechusen) klostera. 1564. gadā t.s. "melnie Minhauzeni" saņēma barona titulu (1861., 1888. un 1898. gados Prūsijas karalistes heraldikas birojs apstiprināja lielākās daļas dzimtas atzaru tiesības uz šo titulu).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bīskaps (1540-1560), Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1542-1560) Johans fon Minhauzens (Iohannes von Muenchhausen, ?-1572); Kuldīgas komturs Ernsts fon Minhauzens (Ernst von Muenchhausen); dzimtas bagātības pamatlicējs, landsknehtu komandieris Spānijas karaļa Filipa II armijā Hilmars fon Minhauzens (Hilmar von Münchhausen, 1512–1573); Hanoveres galma ministrs un Getingenas universitātes dibinātājs Herlahs Ādolfs fon Minhauzens (1688-1770); dabaszinātnieks, botāniķis barons Otto fon Minhauzens (Otto von Münchhausen, 1716-1774); Braunšveigas-Volfenbuteles prinča Antona Ulriha pāžs, Krievijas armijas Braunšveigas kirasieru pulka rotmistrs, slavenais "melu barons" Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (Karl Friedrich Hieronymus von Münchhausen; 1720-1797); literāts, virsnieks, Amerikas Neatkarības kara varonis Karls Ludvigs Augusts Heino fon Minhauzens (1759-1836); Hanoveres premjerministrs (1850-1851) Aleksandrs fon Minhauzens (1813-1886); ģenealogs Albrehts Fridrihs fon Minhauzens; jurists un literāts, barons Beriss fon Minhauzens (Börries Albrecht Conon August Heinrich Freiherr von Münchhausen, 1874-1945).
Literatūra par šo tēmu
- Minhauzena vistīrākā patiesība. Ticama, ļoti ticama un izcili ticama informācija par brīvkunga gaitām Duntē un ārpus tās. - Limbažu novadpētniecības muzejs: Rīga, 1998.
- Banziņa A. Minhauzena taka ved uz jūru. // Latvijas Avīze. 2005.03.09.
- Šmitiņa I. Izdomas lielmeistara godināšana. // Latvijas Vēstnesis. 2005.20.05.
- Raspe R.Ē., Birgers G.A. Barona Minhauzena piedzīvojumi. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2001. - 64. lpp. ISBN 978-9934-0-4577-6
- Vilhelms fon Šolcs. Minhauzens. Slavenā brīvkunga brīnišķīgie un dēkainie piedzīvojumi. - Jumava: Rīga, 2006.
- Gundars Plešs, Jānis Ulmis, Jānis Zilgalvis. Duntes muiža un barons Minhauzens. - AGB: Rīga, 2007. - 111 lpp. ISBN 978-9984-777-40-5
- Wackermann E. Munchhausiana. - Stuttgart, 1969
- Schweizer W.R. Munchhausen und Munchhausiaden. - Stuttgart, 1969
- Капитонов А.П. Незабвенный барон // Родина - №10 - 1992
- Бюргер Г.А., Распе Р.Э. Удивительные путешествия на суше и на море, военные походы и весёлые приключения барона фон Мюнхгаузена, о которых он обычно рассказывает за бутылкой в кругу своих друзей. - Москва, 1985
