Atšķirības starp "Ockten" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ockten, Okten''' (mūsd. Oktes muiža) – [[muiža]] Talsu novada dienvidaustrumu daļā, Laucienes pagastā, pie Oktes ezera, laikā no 1505. gada līdz muižas likvidēšanai [[Agrārreforma Latvijā|Latvijas Republikas agrārreformas]] gaitā 1920. gadā. Ar nelieliem pārtraukumiem, piederēja [[Firksi|fon Firksu]] (''Fircks'') dzimtai. | '''Ockten, Okten''' (mūsd. Oktes muiža) – [[muiža]] Talsu novada dienvidaustrumu daļā, Laucienes pagastā, pie Oktes ezera, laikā no 1505. gada līdz muižas likvidēšanai [[Agrārreforma Latvijā|Latvijas Republikas agrārreformas]] gaitā 1920. gadā. Ar nelieliem pārtraukumiem, piederēja [[Firksi|fon Firksu]] (''Fircks'') dzimtai. | ||
| − | Pirmos šī [[Vācu ordenis|Ordeņa]] [[Lēnis|lēņa]] vēlākās Oktes muižas teritorijā valdītājus nekļūdīgi nosaukt nevar, jo lēņa dokumentos, tā sauktajās lēņa grāmatās, izlēņotās zemes atrašanās vieta norādīta vien aptuveni. Pirmo reizi šī zeme parādās | + | Pirmos šī [[Vācu ordenis|Ordeņa]] [[Lēnis|lēņa]] vēlākās Oktes muižas teritorijā valdītājus nekļūdīgi nosaukt nevar, jo lēņa dokumentos, tā sauktajās lēņa grāmatās, izlēņotās zemes atrašanās vieta norādīta vien aptuveni. Pirmo reizi šī zeme parādās 1360. gados kā [[Rummeli|Vinriha fon Rummela]] (''Winrich von Rummel'') [[lēnis]]. Mūsdienīgs vietas nosaukums “Okte” pirmo reizi minēts 1424. gadā. Zeme, kas veido vēlāko Oktes muižu, 1443. gadā izlēņota ordeņa [[Vasalis|vasalim]] Hansam Šperlingam (Sperling), un vēl XVI gadsimtā to sauc par '''Šperlinga muižu'''. 1495. gadā zemi izlēņoja Johanam fon Pletenbergam, savukārt tas 1505. gada 28. jūlijā savas lēņa valdītāja tiesības pārdeva Jirgenam (Georgam) I fon Firksam (1489-1522) – 1506. gada 2. martā ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs šo pirkšanas un pārdošanas līgumu juridiski nostiprināja, izsniedzot fon Firksam lēņa grāmatu. Tā dēla Markusa II fon Firksa laikā bijusī ordeņa vasaļa Šperlinga muiža jau viennozīmīgi saukta par Okti. |
[[Kategorija:Muižas]] | [[Kategorija:Muižas]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 14. aprīlis, plkst. 17.36
Ockten, Okten (mūsd. Oktes muiža) – muiža Talsu novada dienvidaustrumu daļā, Laucienes pagastā, pie Oktes ezera, laikā no 1505. gada līdz muižas likvidēšanai Latvijas Republikas agrārreformas gaitā 1920. gadā. Ar nelieliem pārtraukumiem, piederēja fon Firksu (Fircks) dzimtai.
Pirmos šī Ordeņa lēņa vēlākās Oktes muižas teritorijā valdītājus nekļūdīgi nosaukt nevar, jo lēņa dokumentos, tā sauktajās lēņa grāmatās, izlēņotās zemes atrašanās vieta norādīta vien aptuveni. Pirmo reizi šī zeme parādās 1360. gados kā Vinriha fon Rummela (Winrich von Rummel) lēnis. Mūsdienīgs vietas nosaukums “Okte” pirmo reizi minēts 1424. gadā. Zeme, kas veido vēlāko Oktes muižu, 1443. gadā izlēņota ordeņa vasalim Hansam Šperlingam (Sperling), un vēl XVI gadsimtā to sauc par Šperlinga muižu. 1495. gadā zemi izlēņoja Johanam fon Pletenbergam, savukārt tas 1505. gada 28. jūlijā savas lēņa valdītāja tiesības pārdeva Jirgenam (Georgam) I fon Firksam (1489-1522) – 1506. gada 2. martā ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs šo pirkšanas un pārdošanas līgumu juridiski nostiprināja, izsniedzot fon Firksam lēņa grāmatu. Tā dēla Markusa II fon Firksa laikā bijusī ordeņa vasaļa Šperlinga muiža jau viennozīmīgi saukta par Okti.
