Atšķirības starp "Padošanās līgumi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Pacta_subiectionis.jpg‎|right|thumb|300px|Pacta subiectionis (fragments)]]
 
[[Attēls:Pacta_subiectionis.jpg‎|right|thumb|300px|Pacta subiectionis (fragments)]]
'''Padošanās līgumi''' (viduslat. ''Pacta subiectionis'', Wilna, 28. november, 1561) - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[Lielkņazs|lielkņazu]] [[Sigismunds II Augusts, Polijas karalis|Sigismundu II Augustu]] un [[Livonija]]s zemes kungiem noslēgto līgumu kopums, kas paredzēja, ka [[Livonijas ordenis]] tiek likvidēts, tā zemes līdz ar [[Rīgas arhibīskapija]]s un tai pakļauto bīskapiju zemēm un pilsētām pakļaujas Lietuvas lielkņazistei. Zemēs uz ziemeļiem no Daugavas tika izveidota [[Pārdaugavas hercogiste]], savukārt zemēs Daugavas kreisajā krastā tika izveidota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], kuru Sigismunds II Augusts kā [[Lēnis|mantojamu lēni]] izlēņoja pēdējam Ordeņa mestram [[Ketlers Gothards|Gothardam]] un tā pēcnācējiem, piešķirot [[Hercogs|hercoga]] titulu. ''Padošanās aktos'' lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), [[bruņniecība]]i un dižciltīgajiem (''Ritterschaft und Adel'') apstiprināja apelācijas tiecības pie [[Karalis|karaļa]]. Oriģināls atrodas Herdera institūtā Mārburgā.
+
'''Padošanās līgumi''' (viduslat. ''Pacta subiectionis'') - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[Lielkņazs|lielkņazu]] [[Sigismunds II Augusts, Polijas karalis|Sigismundu II Augustu]] un [[Livonija]]s zemes kungiem noslēgto līgumu kopums, kas paredzēja, ka pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Ketlers Gothards|Gothards Ketlers]] ieguva bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojamu [[Lēnis|lēņa]] hercogisti ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]), kamēr pārējā teritorija uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Sigismunda II Augusta pārvaldībā, kurš tur izveidoja [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogisti]]. ''Padošanās aktos'' lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), [[bruņniecība]]i un dižciltīgajiem (''Ritterschaft und Adel'') apstiprināja apelācijas tiecības pie [[Karalis|karaļa]]. Oriģināls atrodas Herdera institūtā Mārburgā.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. jūnijs, plkst. 22.41

Pacta subiectionis (fragments)

Padošanās līgumi (viduslat. Pacta subiectionis) - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp Lietuvas lielkņazu Sigismundu II Augustu un Livonijas zemes kungiem noslēgto līgumu kopums, kas paredzēja, ka pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers ieguva bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojamu lēņa hercogisti (Kurzemes un Zemgales hercogiste), kamēr pārējā teritorija uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Sigismunda II Augusta pārvaldībā, kurš tur izveidoja Pārdaugavas hercogisti. Padošanās aktos lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), bruņniecībai un dižciltīgajiem (Ritterschaft und Adel) apstiprināja apelācijas tiecības pie karaļa. Oriģināls atrodas Herdera institūtā Mārburgā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 40.-41. lpp.
  • No Padošanās līguma līdz Valdības formulai. Kurzemes hercogistes satversmes attīstība no 1561. g. līdz 1617. g. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1993., Nr4., 42.-58. lpp.

  • Hübner M. Herzog und Landschaft: Die Verfassung im Herzogtum Kurland bis 1617. // Das Herzogtum Kurland 1561-1795. - Verl. Nordostdt. Kulturwerk: Lüneburg, 1993, S. 29.-32.

Resursi internetā par šo tēmu