Atšķirības starp "Padošanās līgumi" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Pacta_subiectionis.jpg|right|thumb|300px|Pacta subiectionis (fragments)]] | [[Attēls:Pacta_subiectionis.jpg|right|thumb|300px|Pacta subiectionis (fragments)]] | ||
'''Padošanās līgumi''' (viduslat. ''Pacta subiectionis'') - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[Lielkņazs|lielkņazu]] [[Sigismunds II Augusts, Polijas karalis|Sigismundu II Augustu]] un [[Livonija]]s zemes kungiem noslēgto līgumu kopums, kas paredzēja, ka pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Ketlers Gothards|Gothards Ketlers]] ieguva bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojamu [[Lēnis|lēņa]] hercogisti ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]), kamēr pārējā teritorija uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Sigismunda II Augusta pārvaldībā, kurš tur izveidoja [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogisti]]. ''Padošanās aktos'' lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), [[bruņniecība]]i un dižciltīgajiem (''Ritterschaft und Adel'') apstiprināja apelācijas tiecības pie [[Karalis|karaļa]]. Oriģināls atrodas Herdera institūtā Mārburgā. | '''Padošanās līgumi''' (viduslat. ''Pacta subiectionis'') - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[Lielkņazs|lielkņazu]] [[Sigismunds II Augusts, Polijas karalis|Sigismundu II Augustu]] un [[Livonija]]s zemes kungiem noslēgto līgumu kopums, kas paredzēja, ka pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Ketlers Gothards|Gothards Ketlers]] ieguva bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojamu [[Lēnis|lēņa]] hercogisti ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]), kamēr pārējā teritorija uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Sigismunda II Augusta pārvaldībā, kurš tur izveidoja [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogisti]]. ''Padošanās aktos'' lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), [[bruņniecība]]i un dižciltīgajiem (''Ritterschaft und Adel'') apstiprināja apelācijas tiecības pie [[Karalis|karaļa]]. Oriģināls atrodas Herdera institūtā Mārburgā. | ||
| + | |||
| + | Pakļaušanās akta realizācija notika 1562. gada 5. martā Rīgas pilī, kur mestrs un citi ordeņa hierarhi svinīgi atteicās no saviem amatiem, bet Ordenis tika sekularizēts. Pēc tam Gothards Ketlers jau kā laicīgs hercogs nodeva uzticības zvērestu Sigismundam II Augustam kā Lietuvas valdniekam, kļūstot par tā vasali, bet bijušie ordeņa brāļi zvērēja uzticību jaunajam hercogam kā viņa pavalstnieki. Tādējādi 1562. gada 5. martā notika Kurzemes hercogistes dibināšana ''de facto''. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. jūnijs, plkst. 22.43
Padošanās līgumi (viduslat. Pacta subiectionis) - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp Lietuvas lielkņazu Sigismundu II Augustu un Livonijas zemes kungiem noslēgto līgumu kopums, kas paredzēja, ka pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers ieguva bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojamu lēņa hercogisti (Kurzemes un Zemgales hercogiste), kamēr pārējā teritorija uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Sigismunda II Augusta pārvaldībā, kurš tur izveidoja Pārdaugavas hercogisti. Padošanās aktos lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), bruņniecībai un dižciltīgajiem (Ritterschaft und Adel) apstiprināja apelācijas tiecības pie karaļa. Oriģināls atrodas Herdera institūtā Mārburgā.
Pakļaušanās akta realizācija notika 1562. gada 5. martā Rīgas pilī, kur mestrs un citi ordeņa hierarhi svinīgi atteicās no saviem amatiem, bet Ordenis tika sekularizēts. Pēc tam Gothards Ketlers jau kā laicīgs hercogs nodeva uzticības zvērestu Sigismundam II Augustam kā Lietuvas valdniekam, kļūstot par tā vasali, bet bijušie ordeņa brāļi zvērēja uzticību jaunajam hercogam kā viņa pavalstnieki. Tādējādi 1562. gada 5. martā notika Kurzemes hercogistes dibināšana de facto.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 40.-41. lpp.
- No Padošanās līguma līdz Valdības formulai. Kurzemes hercogistes satversmes attīstība no 1561. g. līdz 1617. g. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1993., Nr4., 42.-58. lpp.
- Hübner M. Herzog und Landschaft: Die Verfassung im Herzogtum Kurland bis 1617. // Das Herzogtum Kurland 1561-1795. - Verl. Nordostdt. Kulturwerk: Lüneburg, 1993, S. 29.-32.
Resursi internetā par šo tēmu
- Das Herzogtum Kurland 1561–1795. Verfassung, Wirtschaft, Gesellschaft. Band 2 / Hrsg. von Erwin Oberländer. – Lüneburg: Verl. Nordostdt. Kulturwerk, 2001. – 307 S.: il. ISBN 3–932267–33–8 - recenzija
- Das „Privilegium Sigismundi Augusti“ und die „Pacta Subiectionis“ oder: der November 1561 in der baltischen Geschichte
