Atšķirības starp "Padošanās līgumi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Pacta_subiectionis.jpg|right|thumb|300px|Pacta subiectionis (fragments)]] | [[Attēls:Pacta_subiectionis.jpg|right|thumb|300px|Pacta subiectionis (fragments)]] | ||
| − | '''Padošanās līgumi''' (viduslat. ''Pacta subiectionis''), Kurzemes hercogistes dokumentos biežāk dēvēts par '''Provisio Ducalis''' (burt. "hercoga iztika") - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[Lielkņazs|lielkņazu]] [[Sigismunds II Augusts, Polijas karalis|Sigismundu II Augustu]] un [[Livonija]]s zemes kungiem noslēgto | + | '''Padošanās līgumi''' (viduslat. ''Pacta subiectionis''), Kurzemes hercogistes dokumentos biežāk dēvēts par '''Provisio Ducalis''' (burt. "hercoga iztika, aprūpe") - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[Lielkņazs|lielkņazu]] [[Sigismunds II Augusts, Polijas karalis|Sigismundu II Augustu]] un [[Livonija]]s zemes kungiem noslēgto līgums un vienošanos kopums, kas paredzēja, ka pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Ketlers Gothards|Gothards Ketlers]] ieguva bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojamu [[Lēnis|lēņa]] hercogisti ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]), kamēr pārējā teritorija uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Sigismunda II Augusta pārvaldībā, kurš tur izveidoja [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogisti]] (''Ducatus Transdunensis''). ''Padošanās aktos'' lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), [[bruņniecība]]i un dižciltīgajiem (''Ritterschaft und Adel'') apstiprināja apelācijas tiecības pie [[Karalis|karaļa]]. noteica jaunās valsts pamatprincipus: 1) ticības brīvību saskaņā ar [[Ausburgas konfesija|Augsburgas konfesiju]], 2) līdzšinējo tiesību un privilēģiju saglabāšanu, kā arī muižu mantošanas tiesības abu dzimumu ģimenes locekļiem, 3) tiesības vietējiem ieņemt valsts amatus. Gothardam Ketleram tika piešķirts tāds pats tituls, regālijas un gods kā Prūsijas hercogam. Dokumenta oriģināls ir latīņu valodā, drīz pēc tā sastādīšanas tapa arī daudzskaitlīgi noraksti un tulkojumi vācu valodā. Oriģināls pašlaik atrodas Herdera institūtā Marburgā (Vācija). Pakļaušanās akta realizācija notika 1562. gada 5. martā Rīgas pilī, kur mestrs un citi ordeņa hierarhi svinīgi atteicās no saviem amatiem, bet Ordenis tika sekularizēts. Pēc tam Gothards Ketlers jau kā laicīgs hercogs nodeva uzticības zvērestu Sigismundam II Augustam kā Lietuvas valdniekam, kļūstot par tā vasali, bet bijušie ordeņa brāļi zvērēja uzticību jaunajam hercogam kā viņa pavalstnieki. Tādējādi 1562. gada 5. martā notika Kurzemes hercogistes dibināšana ''de facto''. |
| − | + | Līguma oriģināls saglabājies bijušajā Kurzemes hercogu arhīvā (tagad LVVA), vairākkārt publicēts. Pirmo publikāciju sagatavoja un veica Dāvids Hitrejs (''Chytraus'', 1530.-1600.) 1593. gadā Rostokā iespiestajā grāmatā "Chronicon Saxoniae ab a. 1500 ad a. 1595". Pēc tam līgums publicēts 1759. gadā Viļņā Matiasa Dogjela (''Dogiel'', 1715.-1760.) izdotajā "Codex diplomaticus regni Poloniae et magni ducatus Lithuaniae" (Polijas karalistes un Lietuvas lielhercogistes dokumentu krājums) V sējumā kā 138. dokuments. | |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
| + | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 94.-95. lpp. | ||
* Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 640. fonds, 4. apraksts, 239. lieta | * Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 640. fonds, 4. apraksts, 239. lieta | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 40.-41. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 40.-41. lpp. | ||
| 12. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* Hübner M. Herzog und Landschaft: Die Verfassung im Herzogtum Kurland bis 1617. // Das Herzogtum Kurland 1561-1795. - Verl. Nordostdt. Kulturwerk: Lüneburg, 1993, S. 29.-32. | * Hübner M. Herzog und Landschaft: Die Verfassung im Herzogtum Kurland bis 1617. // Das Herzogtum Kurland 1561-1795. - Verl. Nordostdt. Kulturwerk: Lüneburg, 1993, S. 29.-32. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/katalogi/Katalogs.pdf No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam : Kurzemes un Zemgales hercogistes 450. dzimšanas dienas izstāde LVVA - katalogs] | * [http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/katalogi/Katalogs.pdf No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam : Kurzemes un Zemgales hercogistes 450. dzimšanas dienas izstāde LVVA - katalogs] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. augusts, plkst. 13.46
Padošanās līgumi (viduslat. Pacta subiectionis), Kurzemes hercogistes dokumentos biežāk dēvēts par Provisio Ducalis (burt. "hercoga iztika, aprūpe") - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp Lietuvas lielkņazu Sigismundu II Augustu un Livonijas zemes kungiem noslēgto līgums un vienošanos kopums, kas paredzēja, ka pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers ieguva bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojamu lēņa hercogisti (Kurzemes un Zemgales hercogiste), kamēr pārējā teritorija uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Sigismunda II Augusta pārvaldībā, kurš tur izveidoja Pārdaugavas hercogisti (Ducatus Transdunensis). Padošanās aktos lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), bruņniecībai un dižciltīgajiem (Ritterschaft und Adel) apstiprināja apelācijas tiecības pie karaļa. noteica jaunās valsts pamatprincipus: 1) ticības brīvību saskaņā ar Augsburgas konfesiju, 2) līdzšinējo tiesību un privilēģiju saglabāšanu, kā arī muižu mantošanas tiesības abu dzimumu ģimenes locekļiem, 3) tiesības vietējiem ieņemt valsts amatus. Gothardam Ketleram tika piešķirts tāds pats tituls, regālijas un gods kā Prūsijas hercogam. Dokumenta oriģināls ir latīņu valodā, drīz pēc tā sastādīšanas tapa arī daudzskaitlīgi noraksti un tulkojumi vācu valodā. Oriģināls pašlaik atrodas Herdera institūtā Marburgā (Vācija). Pakļaušanās akta realizācija notika 1562. gada 5. martā Rīgas pilī, kur mestrs un citi ordeņa hierarhi svinīgi atteicās no saviem amatiem, bet Ordenis tika sekularizēts. Pēc tam Gothards Ketlers jau kā laicīgs hercogs nodeva uzticības zvērestu Sigismundam II Augustam kā Lietuvas valdniekam, kļūstot par tā vasali, bet bijušie ordeņa brāļi zvērēja uzticību jaunajam hercogam kā viņa pavalstnieki. Tādējādi 1562. gada 5. martā notika Kurzemes hercogistes dibināšana de facto.
Līguma oriģināls saglabājies bijušajā Kurzemes hercogu arhīvā (tagad LVVA), vairākkārt publicēts. Pirmo publikāciju sagatavoja un veica Dāvids Hitrejs (Chytraus, 1530.-1600.) 1593. gadā Rostokā iespiestajā grāmatā "Chronicon Saxoniae ab a. 1500 ad a. 1595". Pēc tam līgums publicēts 1759. gadā Viļņā Matiasa Dogjela (Dogiel, 1715.-1760.) izdotajā "Codex diplomaticus regni Poloniae et magni ducatus Lithuaniae" (Polijas karalistes un Lietuvas lielhercogistes dokumentu krājums) V sējumā kā 138. dokuments.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 94.-95. lpp.
- Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 640. fonds, 4. apraksts, 239. lieta
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 40.-41. lpp.
- No Padošanās līguma līdz Valdības formulai. Kurzemes hercogistes satversmes attīstība no 1561. g. līdz 1617. g. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1993., Nr4., 42.-58. lpp.
- Hübner M. Herzog und Landschaft: Die Verfassung im Herzogtum Kurland bis 1617. // Das Herzogtum Kurland 1561-1795. - Verl. Nordostdt. Kulturwerk: Lüneburg, 1993, S. 29.-32.
Resursi internetā par šo tēmu
- Das Herzogtum Kurland 1561–1795. Verfassung, Wirtschaft, Gesellschaft. Band 2 / Hrsg. von Erwin Oberländer. – Lüneburg: Verl. Nordostdt. Kulturwerk, 2001. – 307 S.: il. ISBN 3–932267–33–8 - recenzija
- Das „Privilegium Sigismundi Augusti“ und die „Pacta Subiectionis“ oder: der November 1561 in der baltischen Geschichte
