Atšķirības starp "Pfalcgrāfs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(14 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Pfalcgrāfs''' jeb '''palatīns''' (no lat. ''palatium'' - "pils"; lat. ''Comes palatinus'', vāc. ''Pfalzgraf'', angl. ''count palatine'' vai ''palsgrave'', kr. ''пфальцграф'') - [[grāfs]], kura uzdevumos ietilpa [[karalis|karaļa]] pils jeb "pfalcas" pārziņa vācu un itāļu zemēs agrajos viduslaikos. [[Senā Roma|Romas valstī]] ''comes palatinus'' bija augstākie tiesneši. Pēc [[Rietumromas impērija]]s sabrukumu ar ''palatinus'' barbaru karalistēs sāka apzīmēt valdnieka palīgu tiesās, vēlāk tā pārstāvi tiesās - karalisko tiesnesi. Parasti šos pienākumus uzticēja karaļa grāfiem. [[Karolingu dinastija]]s valdījumos, kur nebija vienas konkrētas galvaspilsētas, bet galms pārvietojās no vienas [[Monarhs|monarha]] rezidences uz otru, katrā rezidencē tika iecelts savs ''palatinus'', kurš monarha prombūtnes laikā bija tā tiešais pārstāvis un vietvaldis. Teritoriju ap rezidenci dēvēja par "palatinātu" (palatināts no parastas grāfistes atšķīrās ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija - palatināta tiesa). [[Austrumfarnku karaliste|Austrumfranku karalistē]] monarhs iecēla 4 ''pfalcgrāfus'' (burt. amata tulkojums no latīņu valodas) - Lotringas, Saksijas, Švābijas un Bavārijas hercogistēs kā karaļa interešu pārstāvjus (īpaši tiesā un domēņu pārvaldē). Pēc Burgundijas pievienošanas, ieviesa arī Burgundijas pfalcgrāfa titulu, kura nēsātājs pārvaldīja [[Burgundijas grāfiste|Burgundijas grāfisti]]. Apenīnu pussalā imperatora rezidence atradās Pavijā, kuras palatīns (it. ''comes palatii'') pārvaldīja tās domēnu (pēc zemju pievienošanas [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas Sv. Romas impērijai]], šis tituls vairs netiek pieminēts). [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] bija vairāki palatināti, no kuriem zināmākie bija Daremas [[Bīskaps|bīskapa]], Česteras grāfa un Lankasteras hercoga valdījumos, to [[Senjors|senjoriem]] nēsājot '''palatīngrāfa''' (angl. ''earl palatine'') titulu. Sv. Romas impērijā XII gs. ''pfalcgrāfu'' amats pārtapa par mantojamu titulu, bet tā nēsātāji par [[Imperators|imperatora]] [[vasalis|vasaļiem]].
+
'''Pfalcgrāfs''' jeb '''palatīns''' (lat. ''comes palatinus'', vāc. ''Pfalzgraf'', angl. ''count palatine'' vai ''palsgrave'', fr. ''comte palatin'', kr. ''пфальцграф'') - [[grāfs]], kura uzdevumos agrajos viduslaikos ietilpa monarha [[pils]] jeb "pfalcas" pārziņa, tiesu kancelejas kūrēšana, monarha pārstāvēšana tiesā, [[Ģerbonis|ģerboņu]] diplomu izsniegšana u.tml.  
−
* Lotringas pfalcgrāfu titulu XI gs. 80. gados pārdēvēja par Reinas pfalcgrāfiem. 1356. gadā Reinas pfalcgrāfs Ruprehts I saņēma Pfalcas [[Kūrfirsts|kūrfirsta]] titulu, bet Reinas pfalcgrāfu tituls vairs netika lietots. Pēc Pfalcas kūrfistijas sadalīšanas vairāku reiz tajā ietilpstošo zemju valdītāji nēsāja pfalcgrāfu titulu.
 
−
* Saksijas pfalcgrāfa titulu likvidēja 1322. gadā.
 
−
* Švābijas phalcgrāfu titulu ieguva grāfu fon Nagoldu dzimta, un to valdījumi turpmāk tika dēvēti par Tībingenas pfalcgrāfisti.
 
−
* Bavārijas pfalcgrāfa titulu XIII gs. vidū pievienoja Bavārijas [[Hercogs|hercoga]] titulam.
 
−
* Burgundijas grāfistē pfalcgrāfa titulu 1169. gadā nomainīja [[Freigrāfs|freigrāfa]] (vāc. ''Freigraf'') tituls.
 
−
* '''Lielpfalcgrāfs''' (lat. ''Comites palatini caesarei'', vāc. ''Hofpfalzgraf'') - Sv. Romas impērijā aristokrātus, kam [[imperators]] bija piešķīris savu monētu kalšanas tiesības un ģerboņu piešķiršanas tiesības, dēvēja par '''lielpfalcgrāfiem''' jeb '''galma pfalcgrāfiem'''. „Lielajiem palatīniem“ (Sv. Romas impērijā 100 augstākās aristokrātijas dzimtas), bija tiesības piešķirt pat dižciltību, bet t.s. „mazajiem palatīniem“  bija privilēģija apstiprināt ģerboņus.
 
  
−
== Literatūra par šo tēmu ==
+
[[Senā Roma|Romas valstī]] ''comes palatinus'' bija augstākie tiesneši (no "Palatīns" - pakalns Romā, kur notika tiesu sēdes). Pēc [[Rietumromas impērija]]s sabrukumu ar ''palatinus'' barbaru karalistēs sāka apzīmēt valdnieka palīgu tiesās, vēlāk tā pārstāvi tiesās - karalisko tiesnesi. Parasti šos pienākumus uzticēja karaļa [[Grāfs|grāfiem]]. [[Franku valsts]] valdījumos, kur nebija vienas konkrētas galvaspilsētas, bet galms pārvietojās no vienas [[Monarhs|monarha]] rezidences uz otru, katrā rezidencē tika iecelts savs ''palatinus'' (no lat. ''palatium'' - "pils"), kurš monarha prombūtnes laikā bija tā tiešais pārstāvis un vietvaldis. Teritoriju ap rezidenci dēvēja par "palatinātu" (palatināts no parastas grāfistes atšķīrās ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija - [[palatināta tiesa]] jeb [[pilstiesa]]).
 +
 
 +
'''[[Austrumfarnku karaliste|Austrumfranku karalistē]]''' monarhs iecēla 4 ''pfalcgrāfus'' (burt. amata tulkojums no latīņu valodas): Lotringas, Saksijas, Švābijas un Bavārijas hercogistēs kā karaļa interešu pārstāvjus (it īpaši tiesā un domēņu pārvaldē). Pēc [[Burgundijas karaliste]]s (fr. ''Le royaume de Bourgogne'') pievienošanas, ieviesa arī Burgundijas pfalcgrāfa titulu, kura nēsātājs pārvaldīja [[Burgundijas grāfiste|Burgundijas grāfisti]] (fr. ''Comté de Bourgogne Palatine''). Bez tam arī Šampaņas grāfiem X gs. bija šis tituls. Apenīnu pussalā imperatora rezidence atradās Pavijā, kuras palatīns (it. ''comes palatii'') pārvaldīja tās domēnu (pēc zemju pievienošanas [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas Sv. Romas impērijai]], šis tituls vairs netiek pieminēts).
 +
* Lotringas pfalcgrāfu (''Pfalzgraf von Lothringen'') titulu XI gs. 80. gados pārdēvēja par [[Reinas pfalcgrāfs|Reinas pfalcgrāfiem]] (''Pfalzgraf bei Rhein'').
 +
* Saksijas pfalcgrāfa (''Pfalzgraf von Sachsen'') titulu likvidēja 1322. gadā.
 +
* Švābijas phalcgrāfu (''Pfalzgraf von Schwaben'') titulu ieguva grāfu fon Nagoldu (''von Nagold'') dzimta, un turpmāk nēsājaTībingenas pfalcgrāfu (''Pfalzgrafen von Tübingen'') titulu.
 +
* Bavārijas pfalcgrāfa (''Pfalzgraf von Bayern'') titulu XIII gs. vidū pievienoja Bavārijas [[Hercogs|hercoga]] titulam.
 +
* Burgundijas grāfistē pfalcgrāfa tituls (fr. ''Les comtes palatins de Bourgogne'') provinces grāfiem bija laikā no 986. līdz 1678. gadam.
 +
 
 +
'''[[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]]''' bija vairāki palatināti, no kuriem zināmākie bija Daremas [[Bīskaps|bīskapa]], Česteras grāfa un Lankasteras hercoga valdījumos, to [[Senjors|senjoriem]] nēsājot '''palatīngrāfa''' (angl. ''earl palatine'') titulu.
 +
 
 +
'''Sv. Romas impērijā''' XII gs. ''pfalcgrāfu'' amats pārtapa par mantojamu titulu.
 +
 
 +
'''Galma pfalcgrāfs''' (lat. ''Comites palatini caesarei'', vāc. ''Hofpfalzgraf'') - Sv. Romas impērijā aristokrātus, kam [[imperators]] bija piešķīris savu [[Monēta|monētu]] kalšanas tiesības un [[dižciltība]]s piešķiršanas tiesības, dēvēja par '''lielpfalcgrāfiem''' jeb '''galma pfalcgrāfiem'''. „Lielajiem palatīniem“ (Sv. Romas impērijā 100 augstākās aristokrātijas dzimtas), bija tiesības piešķirt pat dižciltību, bet t.s. „mazajiem palatīniem“  bija privilēģija apstiprināt ģerboņus.
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 96. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 96. lpp.
 +
* Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007. – 50. lpp.
 
----
 
----
 
* Dr. Carl Pfaff. Geschichte des Pfalzgrafenamtes nach seiner Entstehung und Bedeutung. - Eduard Anton in Halle, 1847
 
* Dr. Carl Pfaff. Geschichte des Pfalzgrafenamtes nach seiner Entstehung und Bedeutung. - Eduard Anton in Halle, 1847
15. rindiņa: 25. rindiņa:
 
* Schröder. Lehrbuch der deutscher Rechtsgeschichte. - Leipzig, 1894
 
* Schröder. Lehrbuch der deutscher Rechtsgeschichte. - Leipzig, 1894
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/140207/count-palatine Count palatine (medieval Europe) - Britannica Online Encyclopedia]
 
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/140207/count-palatine Count palatine (medieval Europe) - Britannica Online Encyclopedia]

Pašreizējā versija, 2016. gada 1. decembris, plkst. 17.15

Pfalcgrāfs jeb palatīns (lat. comes palatinus, vāc. Pfalzgraf, angl. count palatine vai palsgrave, fr. comte palatin, kr. пфальцграф) - grāfs, kura uzdevumos agrajos viduslaikos ietilpa monarha pils jeb "pfalcas" pārziņa, tiesu kancelejas kūrēšana, monarha pārstāvēšana tiesā, ģerboņu diplomu izsniegšana u.tml.

Romas valstī comes palatinus bija augstākie tiesneši (no "Palatīns" - pakalns Romā, kur notika tiesu sēdes). Pēc Rietumromas impērijas sabrukumu ar palatinus barbaru karalistēs sāka apzīmēt valdnieka palīgu tiesās, vēlāk tā pārstāvi tiesās - karalisko tiesnesi. Parasti šos pienākumus uzticēja karaļa grāfiem. Franku valsts valdījumos, kur nebija vienas konkrētas galvaspilsētas, bet galms pārvietojās no vienas monarha rezidences uz otru, katrā rezidencē tika iecelts savs palatinus (no lat. palatium - "pils"), kurš monarha prombūtnes laikā bija tā tiešais pārstāvis un vietvaldis. Teritoriju ap rezidenci dēvēja par "palatinātu" (palatināts no parastas grāfistes atšķīrās ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija - palatināta tiesa jeb pilstiesa).

Austrumfranku karalistē monarhs iecēla 4 pfalcgrāfus (burt. amata tulkojums no latīņu valodas): Lotringas, Saksijas, Švābijas un Bavārijas hercogistēs kā karaļa interešu pārstāvjus (it īpaši tiesā un domēņu pārvaldē). Pēc Burgundijas karalistes (fr. Le royaume de Bourgogne) pievienošanas, ieviesa arī Burgundijas pfalcgrāfa titulu, kura nēsātājs pārvaldīja Burgundijas grāfisti (fr. Comté de Bourgogne Palatine). Bez tam arī Šampaņas grāfiem X gs. bija šis tituls. Apenīnu pussalā imperatora rezidence atradās Pavijā, kuras palatīns (it. comes palatii) pārvaldīja tās domēnu (pēc zemju pievienošanas Vācu nācijas Sv. Romas impērijai, šis tituls vairs netiek pieminēts).

  • Lotringas pfalcgrāfu (Pfalzgraf von Lothringen) titulu XI gs. 80. gados pārdēvēja par Reinas pfalcgrāfiem (Pfalzgraf bei Rhein).
  • Saksijas pfalcgrāfa (Pfalzgraf von Sachsen) titulu likvidēja 1322. gadā.
  • Švābijas phalcgrāfu (Pfalzgraf von Schwaben) titulu ieguva grāfu fon Nagoldu (von Nagold) dzimta, un turpmāk nēsājaTībingenas pfalcgrāfu (Pfalzgrafen von Tübingen) titulu.
  • Bavārijas pfalcgrāfa (Pfalzgraf von Bayern) titulu XIII gs. vidū pievienoja Bavārijas hercoga titulam.
  • Burgundijas grāfistē pfalcgrāfa tituls (fr. Les comtes palatins de Bourgogne) provinces grāfiem bija laikā no 986. līdz 1678. gadam.

Anglijas karalistē bija vairāki palatināti, no kuriem zināmākie bija Daremas bīskapa, Česteras grāfa un Lankasteras hercoga valdījumos, to senjoriem nēsājot palatīngrāfa (angl. earl palatine) titulu.

Sv. Romas impērijā XII gs. pfalcgrāfu amats pārtapa par mantojamu titulu.

Galma pfalcgrāfs (lat. Comites palatini caesarei, vāc. Hofpfalzgraf) - Sv. Romas impērijā aristokrātus, kam imperators bija piešķīris savu monētu kalšanas tiesības un dižciltības piešķiršanas tiesības, dēvēja par lielpfalcgrāfiem jeb galma pfalcgrāfiem. „Lielajiem palatīniem“ (Sv. Romas impērijā 100 augstākās aristokrātijas dzimtas), bija tiesības piešķirt pat dižciltību, bet t.s. „mazajiem palatīniem“ bija privilēģija apstiprināt ģerboņus.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 96. lpp.
  • Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007. – 50. lpp.
  • Dr. Carl Pfaff. Geschichte des Pfalzgrafenamtes nach seiner Entstehung und Bedeutung. - Eduard Anton in Halle, 1847
  • Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. - Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld, 1926
  • Schröder. Lehrbuch der deutscher Rechtsgeschichte. - Leipzig, 1894

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Pfalcgrāfs&oldid=63977"