Atšķirības starp "Radiščevs Aleksandrs" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Aleksandrs Radiščevs''' (''Радищев Александр Николаевич'', 1749.-1802.) - [[muižnieks]], rakstnieks, publicists, antimonarhistisks domātājs. | '''Aleksandrs Radiščevs''' (''Радищев Александр Николаевич'', 1749.-1802.) - [[muižnieks]], rakstnieks, publicists, antimonarhistisks domātājs. | ||
| − | Dzimis 1749. gada 20.(31.) augustā Pēterburgā, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. 1766.-1770. gados studējis Leipcigas universitātē, kur aizrāvies ar filosofiju. Pēc atgriešanās Pēterburgā, iestājās valsts civildienestā - sākumā [[Krievijas impērijas Senāts|Senātā]], velāk Komerckolēģijā (ministrijā). Savos uzskatos ļoti iespaidojies no Reināla "Abu Indiju vēstures" un [[Didro Denī|Didro]] idejām. Jau 1733. gadā pārtulkotā [[Mablī Gabriels Bonno de|Mablī]] darbu "Pārdomas par Grieķijas vēsturi" piezīmēs par [[Absolūtisms|patvaldību]] izteicies kā par "cilvēka dabai vispretīgāko stāvokli". 1782. gadā " | + | Dzimis 1749. gada 20.(31.) augustā Pēterburgā, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. 1766.-1770. gados studējis Leipcigas universitātē, kur aizrāvies ar filosofiju. Pēc atgriešanās Pēterburgā, iestājās valsts civildienestā - sākumā [[Krievijas impērijas Senāts|Senātā]], velāk Komerckolēģijā (ministrijā). Savos uzskatos ļoti iespaidojies no Reināla "Abu Indiju vēstures" un [[Didro Denī|Didro]] idejām. Jau 1733. gadā pārtulkotā [[Mablī Gabriels Bonno de|Mablī]] darbu "Pārdomas par Grieķijas vēsturi" piezīmēs par [[Absolūtisms|patvaldību]] izteicies kā par "cilvēka dabai vispretīgāko stāvokli". 1782. gadā "Vēstules draugam, kas dzīvo Toboļskā" (''Письма к другу, жительствующему в Тобольске'') uzsvēris, ka neviens monarhs nekad nav atteicies un neatteiksies no varas "tautas brīvības" dēļ. Odā "Brīvība" (1783.) kā "lielo paraugu" apjūsmoja Anglijas revolūcijas paraugu un karalim piespriesto nāvessodu, Ziemeļamerikas kolonistu bruņoto cīņu par neatkarību. Aprakstot "cietēju sabiedrību" ("F.V.Ušakova dzīves gājums, Житие Федора Васильевича Ушакова с приобщением некоторых его сочинений", 1789.) postulēja, ka vienīgais ceļš uz brīvību esot bruņota sacelšanās. Zināmākais darbs ir "Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu" (1790.), kurā viņš izvirzīja domu, ka no pakāpeniskām liberālām reformām maz jēgas, tautu vajagot izglītot, lai tā kļūtu brīva, kritizēja impērijā valdošo kārtību. 4.9.1790. par "Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu" (''Путешествие из Санкт-Петербурга в Москву'') notiesāts uz nāvi, tad apžēlots un 1792. gadā izsūtīts trimdā uz Sibīriju (''Илимский острог''), kur atradās līdz 1797. gadam. Izsūtījumā Radiščevs pievērsās filosofijai (Par cilvēku, tā mirstīgumu un nemirstīgumu", 1792.) un publicistikai. Miris 1802. gada 12.(24.) septembrī, izdarot pašnāvību. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/RADISHCHEV_ALEKSANDR_NIKOLAEVICH.html Радищев Александр Николаевич. // Онлайн Энциклопедия Кругосвет] | * [http://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/RADISHCHEV_ALEKSANDR_NIKOLAEVICH.html Радищев Александр Николаевич. // Онлайн Энциклопедия Кругосвет] | ||
| + | * [http://www.hrono.ru/biograf/bio_r/radishev.php Радищев Александр Николаеви] | ||
[[Kategorija:R]] | [[Kategorija:R]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. novembris, plkst. 16.58
Aleksandrs Radiščevs (Радищев Александр Николаевич, 1749.-1802.) - muižnieks, rakstnieks, publicists, antimonarhistisks domātājs.
Dzimis 1749. gada 20.(31.) augustā Pēterburgā, Krievijas impērijā. 1766.-1770. gados studējis Leipcigas universitātē, kur aizrāvies ar filosofiju. Pēc atgriešanās Pēterburgā, iestājās valsts civildienestā - sākumā Senātā, velāk Komerckolēģijā (ministrijā). Savos uzskatos ļoti iespaidojies no Reināla "Abu Indiju vēstures" un Didro idejām. Jau 1733. gadā pārtulkotā Mablī darbu "Pārdomas par Grieķijas vēsturi" piezīmēs par patvaldību izteicies kā par "cilvēka dabai vispretīgāko stāvokli". 1782. gadā "Vēstules draugam, kas dzīvo Toboļskā" (Письма к другу, жительствующему в Тобольске) uzsvēris, ka neviens monarhs nekad nav atteicies un neatteiksies no varas "tautas brīvības" dēļ. Odā "Brīvība" (1783.) kā "lielo paraugu" apjūsmoja Anglijas revolūcijas paraugu un karalim piespriesto nāvessodu, Ziemeļamerikas kolonistu bruņoto cīņu par neatkarību. Aprakstot "cietēju sabiedrību" ("F.V.Ušakova dzīves gājums, Житие Федора Васильевича Ушакова с приобщением некоторых его сочинений", 1789.) postulēja, ka vienīgais ceļš uz brīvību esot bruņota sacelšanās. Zināmākais darbs ir "Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu" (1790.), kurā viņš izvirzīja domu, ka no pakāpeniskām liberālām reformām maz jēgas, tautu vajagot izglītot, lai tā kļūtu brīva, kritizēja impērijā valdošo kārtību. 4.9.1790. par "Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu" (Путешествие из Санкт-Петербурга в Москву) notiesāts uz nāvi, tad apžēlots un 1792. gadā izsūtīts trimdā uz Sibīriju (Илимский острог), kur atradās līdz 1797. gadam. Izsūtījumā Radiščevs pievērsās filosofijai (Par cilvēku, tā mirstīgumu un nemirstīgumu", 1792.) un publicistikai. Miris 1802. gada 12.(24.) septembrī, izdarot pašnāvību.
Literatūra par šo tēmu
- Radiščevs Aleksandrs. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 346. lpp.
- Aleksandrs Radiščevs. Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu. - Liesma: Rīga, 1978., 258 [3] lpp.
