Radiščevs Aleksandrs

Aleksandrs Radiščevs (1749.-1802.) - muižnieks, rakstnieks, publicists, antimonarhistisks domātājs.

Dzimis 1749. gadā Pēterburgā, Krievijas impērijā. 1766.-1771. gados studējis Leipcigas universitātē. Savos uzskatos ļoti iespaidojies no Reināla "Abu Indiju vēstures" un Didro idejām. Jau 1733. gadā pārtulkotā Mablī darbu "Pārdomas par Grieķijas vēsturi" piezīmēs par patvaldību izteicies kā par "cilvēka dabai vispretīgāko stāvokli". 1782. gadā "Vēstule draugam, kas dzīvo Toboļskā" uzsvēris, ka neviens monarhs nekad nav atteicies un neatteiksies no varas "tautas brīvības" dēļ. Odā "Brīvība" (1783.) kā "lielo paraugu" apjūsmoja Anglijas revolūcijas paraugu un karalim piespriesto nāvessodu, Ziemeļamerikas kolonistu bruņoto cīņu par neatkarību. Aprakstot "cietēju sabiedrību" ("F.V.Ušakova dzīves gājums" 1789.) postulēja, ka vienīgais ceļš uz brīvību esot bruņota sacelšanās. Zināmākais darbs ir "Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu" (1790.), kurā viņš izvirzīja domu, ka no pakāpeniskām liberālām reformām maz jēgas, tautu vajagot izglītot, lai tā kļūtu brīva, kritizēja impērijā valdošo kārtību. 1790. gadā par "Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu" izsūtīts trimdā uz Sibīriju (līdz 1797. gadam), kur Radiščevs pievērsās filosofijai (Par cilvēku, tā mirstīgumu un nemirstīgumu", 1792.). Miris 1802. gadā izdarot pašnāvību.

Literatūra par šo tēmu

• Radiščevs Aleksandrs. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 346. lpp.