Atšķirības starp "Rennes" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(25 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Baron_Schwerin_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
+
[[Attēls:Ronne_Wappen.png|right|thumb|200px|von]]
[[Barons|baroni]] '''fon Rennes''' (vc. ''von Roenne'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad 1439. gadā Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs (''Scharffenberg'') ir iecēlis Johanu fon Renni par Raunas pils hauptmani un izlēņojis tam zemes vēlāko Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijās. Oficiālais szimtas aizsācēs Baltijā bijis Kurzemes bīskapijas vasalis Johans fon Renne, kuram bīskaps Hermanis 1539. gadā izlēņoja zemes Valtaiķu draudzē, vēlāko Vecapuzes muižu. Kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (1663.–1716.) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam brīvkungu jeb baronu titulu. 1841. gadā baroni fon Rennes tika uzņemti Kurzemes bruņniecībā.
+
[[Attēls:Baron_Roenne_Wappen.png‎|right|thumb|200px|baron]]
 +
'''fon Rennes''' (vc. ''von Roenne, Rönne''; kr. ''фон Ренне, Рённе'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās.
 +
 
 +
Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad Klauss Renne no 1419. gada līdz 1425. gadam bija Kurmales ķīlas īpašnieks, bet 1441. gadā minēts kā Kuldīgas [[Komturs|komtura]] [[vasalis]] un [[Lēnis|lēņa]] valdītājs. Dzimtas aizsācējs ir viņa brālis (acīmredzot), 1439. gadā minētais Rīgas arhibīskaps Henninga fon Šarfenberga (''Scharffenberg'') vasalis Johans fon Renne, Raunas pils [[hauptmanis]], kam bīskaps 1539. gadā izlēņojis Vecapūzes, Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijas. 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīts dragūnu majors Otto Johans fon Renne no Tammes (''von Roenne a.d.H. Tammenhof''), 1841. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Rennes dzimta jau XV gs. beigās sadalījusies divos namos: Vidzemes-Kurzemes un Kurzemes-Žemaitijas jeb, kā dažkārt pieminēts, vecākajā un jaunākajā līnijā.
 +
 
 +
XVII gs. dzimta zaudēja praktiski visus savus īpašumus t.s. zviedru Vidzemē, krietni samazinoties arī tās sociālajam statusam. Tas atkal mainījās, kad kavalērijas ģenerālis Karls fon Renne (''Karl Ewald von Rönne'', 1663–1716) pēc Poltavas kaujas saņēma [[Barons|barona]] titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja titulu ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam un tā pēcnācējiem.
 +
 
 +
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vecapūzes (''Altappussen''), Vendzavas (''Wensau''), Pedvāles (''Pedwahlen''), Tammes (''Tammenhof''), Dzērbenes (''Serben''), Taurenes (''Nötkenshof'') u.c. [[muiža]]s.
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Jānis Baltiņš. Rennes dzimtas un īpašumu vēsture Kurzemē un Lietuvā. // Latvijas arhīvi. 2002. 2. 49.-86. lpp.
 +
----
 +
* Baltinis J. Von Roenne gimene ir Kuršo baronai von Roenne // Renavas. – Vilnius, 2001.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/49-85-VESTUREBaltins.pdf Baltiņš J. Rennes dzimtas un īpašumu vēsture Kurzemē un Lietuvā (.pdf)]
+
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/49-85-VESTUREBaltins.pdf Baltiņš J. Rennes dzimtas un īpašumu vēsture Kurzemē un Lietuvā. Latvijas arhīvi. 2002. 2. 49.-86. lpp. (.pdf)]
 +
----
 +
* [http://www.v-roenn.de/Chronic1/Chronic2e/VR171-196.pdf Family von Rönne in the Baltics]
 +
----
 +
* [http://rosgenea.ru/?alf=17&serchcatal=%D0%E5%ED%ED%E5&r=4 Ренне - Центр генеалогических исследований]
 
   
 
   
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2017. gada 8. aprīlis, plkst. 17.07

von
baron

fon Rennes (vc. von Roenne, Rönne; kr. фон Ренне, Рённе) - sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās.

Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad Klauss Renne no 1419. gada līdz 1425. gadam bija Kurmales ķīlas īpašnieks, bet 1441. gadā minēts kā Kuldīgas komtura vasalis un lēņa valdītājs. Dzimtas aizsācējs ir viņa brālis (acīmredzot), 1439. gadā minētais Rīgas arhibīskaps Henninga fon Šarfenberga (Scharffenberg) vasalis Johans fon Renne, Raunas pils hauptmanis, kam bīskaps 1539. gadā izlēņojis Vecapūzes, Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijas. 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīts dragūnu majors Otto Johans fon Renne no Tammes (von Roenne a.d.H. Tammenhof), 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Rennes dzimta jau XV gs. beigās sadalījusies divos namos: Vidzemes-Kurzemes un Kurzemes-Žemaitijas jeb, kā dažkārt pieminēts, vecākajā un jaunākajā līnijā.

XVII gs. dzimta zaudēja praktiski visus savus īpašumus t.s. zviedru Vidzemē, krietni samazinoties arī tās sociālajam statusam. Tas atkal mainījās, kad kavalērijas ģenerālis Karls fon Renne (Karl Ewald von Rönne, 1663–1716) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja titulu ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam un tā pēcnācējiem.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vecapūzes (Altappussen), Vendzavas (Wensau), Pedvāles (Pedwahlen), Tammes (Tammenhof), Dzērbenes (Serben), Taurenes (Nötkenshof) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Jānis Baltiņš. Rennes dzimtas un īpašumu vēsture Kurzemē un Lietuvā. // Latvijas arhīvi. 2002. 2. 49.-86. lpp.

  • Baltinis J. Von Roenne gimene ir Kuršo baronai von Roenne // Renavas. – Vilnius, 2001.

Resursi internetā par šo tēmu