Sāmsalas bīskapija
| 150px | |
| pastāv | 10.09.1234.-26.9.1559. |
| rezidence | Kuresāres pils |
| sizerens |
|
| hierarhija | |
| platība | ~ ... km2 |
Sāmsalas bīskapija, arī Sāmsalas-Vīkas bīskapija (episcopatus Osiliensis) - Rīgas metropolijas bīskapija Livonijā, mūsdienu Igaunijas dienvidrietumos. Pēc Sāmsalas iekarošanas 1227. gadā bīskaps Alberts 1227. beigās vai 1228. gadā no šīs salas un no bijušās Leales biskapijas teritorijas izveidoja jaunu - Sāmsalas bīskapiju, un iecēla tur par bīskapu Gotfrīdu, kurš tomēr nevarēja noturēties pret Zobenbrāļu ordeņa un Vīkas vasaļiem, lai gan Henrihs VII jau bija piešķīris regālijas, un atstāja zemi. 1234. gada 10. septembrī pāvesta legāts Modenas Vilhelms juridiski nostiprināja Sāmsalas bīskapijuu, kurai piešķīra Vīku un Lealii, ieceļot par Sāmsalas bīskapu Henrihu. Līdzšinējam Leales bīskapijas bīskapam Hermanim 1235. gada 8. janvārī piešķīra Tērbatas bīskapa titulu. Sāmsalas biskapijas katedrale un domkapitula sēdeklis atradās Hāpsalā (Vīkā), bīskapu galvenā pils Kuresārē (Sāmsalā). Pēdējais bīskaps Jans V Minhauzens 1559. gada 26. septembra cedēja līgumā savas tiesības Dānijas karaļa brālim hercogam Magnusam, kurš no 1560. ieņēma Sāmsalas biskapa sēdekli. No tā laika bīskapija piederēja Dānijas karalistei, kura 1584. gadā zaudēja Vīku un pēc 1645. gada Bremsebrū miera līguma atdeva Zviedrijas karalistei arī Sāmsalu ar pārējām salām.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Bistum Ösel-Wiek
- Angliski: Bishopric of Ösel-Wiek
- igauniski: Saare-Lääne piiskopkond
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 40. lpp.
- Gerhard Köbler. Historisches Lexikon der deutschen Länder. 7. Auflage, - C.H. Beck, München, 2007; ISBN 9783406549861
Resursi internetā par šo tēmu
- Scriptores Rerum Livonicarum
- 1268, september 8 och november 26. Fredericus, postulatus Tarbatensis, kallar sig också "Kareliensis episcopus".
