Sociālistiskā sacensība
Sociālistiskā sacensība - t.s. sociālistiskajās valstīs metode ražošanas tempu palielināšanā, darba kolektīvu (brigāde, rūpnīca, padomju saimniecība u.c.) vai atsevišķu rašošanā iesaistīto indivīdu savstarpēja sacensība par ražošanas plāna izpildi ātrākā laikā un lielākā apjomā; sacensība starp PSRS republikām, uzņēmumiem, cehiem, brigādēm un atsevišķiem strādājošajiem, lai veicinātu labākus darba rezultātus, uzlabotu darba kvalitāti. Atsevišķu ražošanā nodarbināto vai administratīvo grupu panākumi tika darīti zināmi visiem konkrētajā nozarē iesaistītajiem, lai veicinātu sacensības garu un citi vēlētos panākt tādus pašus vai pat vēl labākus rezultātus, uzlabojot ražošanas procesu, ieviešot tehniskus jauninājumus, iesaistoties stahanoviešu kustībā u.tml. Darba vietās sociālistiskās sacensības uzvarētāji tiek dažādi popularizēti, piemēram, izmaksājot papildus prēmijas pie algas, to fotogrāfijas izvietojot uz "goda dēļa", izsniedzot atzinības rakstus un diplomus, popularizējot tos kā strādnieku eliti. Sociālistiskās sacensības teorētiskie pamatprincipi izklāstīti Ļeņina darbos "Kā organizēt sacensību?", "Padomju varas kārtējie uzdevumi", "Lielā ierosme" u.c. PSRS to regulēja Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas, savienoto republiku Ministru Padomju, Republikāniskās arodbiedrību padomes un ĻKJS Centrālās Komitejas lēmumi.
Latvijas teritorijā ieviesta pēc okupācijas 1940. gadā, atcelta ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr.104 1990. gada 16. aprīlī.[1]
Skat. arī: piecgadu plāns
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 387. lpp.
