Meklēšanas rezultāti

...iegūstot elitāras karaspēka daļas statusu, tos sāka komplektēt no [[Muižniecība|muižniekiem]]) - saskaņā ar gvardes nolikumu, katram muižniekam dienest ...naktī no 8. uz 9. novembri gvarde gāza reģentu [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Bīronu]].

...muižnieku]] dzimta, [[Hercogs|hercogi]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] laikā no 1737. līdz 1795. gadam. ...anam Bīronam saņemot [[Grāfs|grāfa]] titulu, dzimta tika ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Hercoga Ernsta Johana jaunākais dēls Karls E

...''; 1690.-1772.) – [[grāfs]], pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[hercogs]] no [[Bīronu dinastija]]s. Dzimis 1690. gada 23. 1737. gada 22. jūnijā Kurzemes landtāgā tika ievēlēts par [[Hercogs|hercogu]] (8. jūlijā [[Žečposp

...ecības un robežu līgums starp Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu, Kurzemes muižniecību un Krievijas impēriju''' - noslēgts 1783. gada 20. maijā, ...iem norisa Rīgā 1783. gada maijā, un to rezultātā hercogs un Kurzemes muižniecība bija spiesti piekāpties Krievijai gandrīz visos jautājumos.

...al-align: top; text-align: left;" | 1779.-1795. [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pēteris fon Bīrons]] ...hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Hercogs|hercoga]] laulātā draudzene, Kurzemes un Zemgales princese.

...iteratūrā termins “bruņniecība” kļuvis par sinonīmu vārdam “[[muižniecība]]” (jo bruņniecībai piederīgo dzimtu valdījumos bija tām kā [[lēni ...s dzimtas, kuras bija reģistrētas vienā no 4 ([[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]], [[Igaunijas bruņniecība|Igaunijas

...iešu literatūrā kopš starpkaru perioda tradicionāli arī [[Muižnieks|muižniecība]]<ref>[[Livonija|Livonijā]] dižciltīgie lielāko tiesu bija arī muižu ...ritorijā dižciltība kā kārta izveidojās XVII gs. pirmajā pusē, kad Kurzemes un Vidzemes [[bruņniecība]] izveidoja savas kārtas korporatīvās organi

...ksts meratificēts aizvests atpakaļ un pazudis kancelejās.</ref> - taču Kurzemes hercogistē Sigismunda Augusta privilēģijas likumība netika apšaubīta. ...bazvesture/web_feld_latbaznvesture_8lekcija.htm Dr.Theol., R.E. Feldmanis. Kurzemes evaņģēliskās Baznīcas izveidošanās.]

Kurzemes un Zemgales hercogistē hercogistes Kurzemes daļā<br>

...ter Ernst von Biron'', 1724.-1800.) – [[grāfs]], otrais un pēdējais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no [[Bīronu dinastija]]s. ...gada 15. februārī Mītavā, t.s. Kavalieru namā, [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un zemgales]] hercoga [[Ernsts Johans fon Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]] u

.... [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] - [[muižniecība|muižnieku]] pašpārvaldes iecirknis. Teritoriāla pašvaldības vienība

...1762.-1827.) - otrais [[grāfs]] [[Medemi|Medems]] (no 1779.), [[Kurzemes muižniecība]]s deputāts. Remtes, Vecauces (no 1786.) u.c. muižu īpašnieks.

...Hercogs|Hercoga]] augstākais padomnieks [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kurš pārzināja akcīzu lietas un ārlietas. ...altijas guberņu]] [[Landtāgs|landtāgos]] (izņemot [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgu]]) utt. Piemēram, Vidzemes landmaršals kā bruņniecības vadī

...ann Friedrich Medem'', 1722-1785) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Muižniecība|muižnieks]] un politiķis, pirmais grāfs [[Medemi|Medems]]. ...n|Dorotejas]] laulībām ar [[Hercogs|hercogu]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pēteri]] kļuva apr hercogu ģimenes tiesību un interešu aizstā

...omitejā, 1818. gadā - zemnieku lietu komisijā un komitejā pie projekta Kurzemes pilsētu stāvokļa uzlabošanai. Miris 1825. gada 10. jūlijā. ...sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Kurzemes%20literaturas%20biedriba.pdf Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai 180. Izstādes katalogs. / Sast. Kvasko

...s un Zemgales hercogiste]]s [[Hercogs|hercogu]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pēteri]] tā pēdējā ceļojumā uz Sanktpēterburgu.

...[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] no [[Muižniecība|muižnieku]] vidus hercoga iecelta administratīva un tiesu amatpersona (am ...gada 9. jūnijam. Tika ievēlēts [[Landtāgs|landtāgā]] no vietējās [[muižniecība]]s vidus. Pakļāvās tieši [[Gubernators|gubernatoram]]. Bez algas, guva

.... Ligutes, Blīdenes, Vecoktes un Jaunoktes muižu īpašnieks. [[Kurzemes muižniecība]]s delegāts [[Žečpospoļita]]s [[Seims|Seimā]] 1782. un 1784. gados.

...vads|vaivadu]]), un Vilhelmīne Elizabete (precējusies ar grāfu Mēdemu, Kurzemes hercoga svaini un Prūsijas armijas kapteini). 1762. gada martā, 64 gadu v

...736-1808) - [[Muižniecība|muižnieks]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. ...u muižu īpašnieks. 1793. gadā apstrīdēja [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|hercoga Pētera]] rīkojumu, ka tiem brīvzemniekiem, kas pieder pi

...[Muižniecība|muižnieks]], [[barons]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], [[Bīrona Hedviga Elizabete|Hedvigas Elizabetes

...s, [[ministrrezidents]] (galma ministrs) [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] (1758.-1777.). ...s'') dēls. Dzimis 1715. gadā [[Rēvele|Rēvelē]]. 1754. gadā iecelts [[muižniecība]]s [[Kārta|kārtā]]. Miris 1777. gadā.

...ieks starp Žečpospoļitas [[Karalis|karali]] un [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes bruņniecību]]. Stendes majorāta īpašnieks (no 1760.), Vecmoku, Koguļu

...ifikācija]]) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] [[Muižniecība|muižnieki]] daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Lat

...iesu jāspriež kopā ar ''asesoriem'', kurus izvēlējās no vietējās [[muižniecība]]s. * Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 147. lpp.

...spilskungu tiesās]]; 2) ''Krimināllietu modaļa'' bija pirmā instance [[Muižniecība|muižnieku]] pārkāpumu un noziegumu lietās; 3) ''Konsistoriālā nodaļa ...(1630.-1702.), pēc tam Rīgā. Sastāvs: prezidents, viceprezidents, 6 [[muižniecība]]s [[kārta]]s piesēdētāji un 6 juristi. Kā pirmās instances tiesa izs

...spilskungu tiesās]]; 2) ''Krimināllietu modaļa'' bija pirmā instance [[Muižniecība|muižnieku]] pārkāpumu un noziegumu lietās; 3) ''Konsistoriālā nodaļa ...ra]] ieteikuma no [[Virspilskungs|virspilskungu]] vidus. Pirmā instance [[Muižniecība|muižnieku]] un valsts ierēdņu krimināllietās, otrā instance [[guberņ

...ām funkcijām vācu zemēs [[Virspilskungs|virspilskunga]] apgabalā no [[muižniecība]]s vidus. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] manrihteriem bija jāpārrauga ceļus un tiltus,

...mu ''fiskāliem'' uzdeva kontrolēt, lai tiklab [[Hercogs|hercoga]], kā [[Muižniecība|muižnieku]] ļaudis pilsētās ievērotu [[Rīga]]s mēru un svaru lietoš * Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 148. lpp.

[[Attēls:Kurzemes_brunniecibas_nams.jpg‎|right|thumb|300px|Bijušais Kurzemes bruņniecības nams Jelgavā (1938.)]] ...ētā [[muižniecība]] (''Adelsstand'') [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kā slēgta korporācija izveidojusies no [[Livo

...arnas un Ditmarsenas [[hercogs]], Oldenburgas un Delmenhorstas [[grāfs]], Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas [[bīskaps]], Rēveles bīskapijas administrators, Livo ...īga valdnieka metodēm (tāpēc vairāki vēsturnieki viņu pat neierindo Kurzemes bīskapu sarakstā).

...asaukt savu landtāgu, sūtot pārstāvjus uz kopējo [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgu]].

...ošie papildnolīgumi, saskaņā ar kuriem Krievija atteicās no Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas, Lietuvas un Polijas.

...s par ''curia'' jeb ''hof''. 1663. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] izdeva muižu apsaimniekošanas noteikumus (''Amt ...], [[majorāts]], [[minorāts]], [[muižatlikums]], [[muižas ļaudis]], [[muižniecība]]

'''Kurzemes bruņniecības matrikula''' (vc. ''Matrikel der Kurländischen Ritterschaft

...рафия: СПб, 1914, с. 261.</ref> (1879. gada tautas skaitīšanā Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās reģistrēti 165 600 vācbaltieši), bija ...18) rīkojuma sākās vāciešu un vācbaltiešu deportācija no Vidzemes, Kurzemes un Rīgas, bet 30. novembrī – no Suvalku guberņas. Deportēja pamatā u

...s administrācijā un personiski piedalīties landtāgos. Vienkāršajai [[muižniecība]]i (''Landschaft'') šādu privilēģiju nebija * [[Kurzemes bruņniecības matrikula]]