Atšķirības starp "Taube Georgs fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[barons]] '''Georgs fon Taube''' (''Georg Viktor Ernst von Taube'', 1878.-1948.) - virsnieks, politiķis, Abzenavas muižas (''Absenau'', mūsd Laubere Vidzemē) īpašnieks. | [[barons]] '''Georgs fon Taube''' (''Georg Viktor Ernst von Taube'', 1878.-1948.) - virsnieks, politiķis, Abzenavas muižas (''Absenau'', mūsd Laubere Vidzemē) īpašnieks. | ||
| − | Dzimis 1878. gada 23. decembrī Smoļenskā. No 1894. gada Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks. Krievijas-Japānas karā izcēlās [[Cusimas kauja|Cusimas kaujā]]. 1913. gadā atvaļinājies kā [[Jūras kapteinis|2. ranga kapteinis]]. Laikā no 1913. līdz 1917. gadam dzīvoja Vladivostokā, [[kolēģijas asesors]] (3. kategorijas kara ierēdnis), Vladivostokas tirdzniecības ostas priekšnieks. | + | Dzimis 1878. gada 23. decembrī Smoļenskā. No 1894. gada Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks. Krievijas-Japānas karā izcēlās [[Cusimas kauja|Cusimas kaujā]], [[mičmanis]] (''мичман гвардейского флотского экипажа''), vecākais artilērijas virsnieks uz bruņukuģa "Генерал-адмирал Апраксин". Dienēja uz bruņukuģa "Варяг" un imperatora jahtas "Штандарт". 1913. gadā atvaļinājies kā [[Jūras kapteinis|2. ranga kapteinis]]. Laikā no 1913. līdz 1917. gadam dzīvoja Vladivostokā, [[kolēģijas asesors]] (3. kategorijas kara ierēdnis), Vladivostokas tirdzniecības ostas priekšnieks. |
1918. gadā atgriezies Vidzemē, viens no [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] izveidošanas idejas autoriem, brīvprātīgo uzņemšanas biroja vadītājs. 1919. gada maijā Rīgas ostas komandants. Jūnijā iecelts par [[Niedras valdība|Pagaidu valdības]] Apsardzības ministra T.Vankina vietnieku un zemessardzes komisijas pārstāvi. Pēc Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) pārformēšanas par [[Latvijas vācbaltu zemessargi]]em, iecelts par to komandiera kolonela [[Aleksanders Harolds|H.Aleksandera]] vietnieku, faktisko zemessardzes vadītāju. Īstenoja jauno dienesta pakāpju un apzīmējumu ieviešanu. Pēc [[Bermontiāde]]s, uzskatot, ka jaunā Latvijas valsts tiek veidota nevis pēc visu iedzīvotāju vienlīdzības, bet gan pēc vienas tautas dominantes principa, dezertēja un pameta Latviju, pārceļoties uz dzīvi Vācijā. No 1934. gada nodarbojās ar lauksaimniecību savā muižā Prilvicā, Mēklenburgā. Miris 1948. gada 30. maijā Grīnholcā, Šlēzvigā-Holšteinā. | 1918. gadā atgriezies Vidzemē, viens no [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] izveidošanas idejas autoriem, brīvprātīgo uzņemšanas biroja vadītājs. 1919. gada maijā Rīgas ostas komandants. Jūnijā iecelts par [[Niedras valdība|Pagaidu valdības]] Apsardzības ministra T.Vankina vietnieku un zemessardzes komisijas pārstāvi. Pēc Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) pārformēšanas par [[Latvijas vācbaltu zemessargi]]em, iecelts par to komandiera kolonela [[Aleksanders Harolds|H.Aleksandera]] vietnieku, faktisko zemessardzes vadītāju. Īstenoja jauno dienesta pakāpju un apzīmējumu ieviešanu. Pēc [[Bermontiāde]]s, uzskatot, ka jaunā Latvijas valsts tiek veidota nevis pēc visu iedzīvotāju vienlīdzības, bet gan pēc vienas tautas dominantes principa, dezertēja un pameta Latviju, pārceļoties uz dzīvi Vācijā. No 1934. gada nodarbojās ar lauksaimniecību savā muižā Prilvicā, Mēklenburgā. Miris 1948. gada 30. maijā Grīnholcā, Šlēzvigā-Holšteinā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. marts, plkst. 12.14
barons Georgs fon Taube (Georg Viktor Ernst von Taube, 1878.-1948.) - virsnieks, politiķis, Abzenavas muižas (Absenau, mūsd Laubere Vidzemē) īpašnieks.
Dzimis 1878. gada 23. decembrī Smoļenskā. No 1894. gada Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks. Krievijas-Japānas karā izcēlās Cusimas kaujā, mičmanis (мичман гвардейского флотского экипажа), vecākais artilērijas virsnieks uz bruņukuģa "Генерал-адмирал Апраксин". Dienēja uz bruņukuģa "Варяг" un imperatora jahtas "Штандарт". 1913. gadā atvaļinājies kā 2. ranga kapteinis. Laikā no 1913. līdz 1917. gadam dzīvoja Vladivostokā, kolēģijas asesors (3. kategorijas kara ierēdnis), Vladivostokas tirdzniecības ostas priekšnieks.
1918. gadā atgriezies Vidzemē, viens no Baltijas landesvēra izveidošanas idejas autoriem, brīvprātīgo uzņemšanas biroja vadītājs. 1919. gada maijā Rīgas ostas komandants. Jūnijā iecelts par Pagaidu valdības Apsardzības ministra T.Vankina vietnieku un zemessardzes komisijas pārstāvi. Pēc Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) pārformēšanas par Latvijas vācbaltu zemessargiem, iecelts par to komandiera kolonela H.Aleksandera vietnieku, faktisko zemessardzes vadītāju. Īstenoja jauno dienesta pakāpju un apzīmējumu ieviešanu. Pēc Bermontiādes, uzskatot, ka jaunā Latvijas valsts tiek veidota nevis pēc visu iedzīvotāju vienlīdzības, bet gan pēc vienas tautas dominantes principa, dezertēja un pameta Latviju, pārceļoties uz dzīvi Vācijā. No 1934. gada nodarbojās ar lauksaimniecību savā muižā Prilvicā, Mēklenburgā. Miris 1948. gada 30. maijā Grīnholcā, Šlēzvigā-Holšteinā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 404. lpp. ISBN 9984-00-395-7
