Atšķirības starp "Taube Georgs fon" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1878. gada 23. decembrī Smoļenskā. No 1894. gada Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks. 1897. absolvējis Jūras korpusu (''Морской Корпус''). [[Mičmanis]] (15.09.1897.). No 04.07.1898. karogvirsnieks uz Melnās jūras kara flotes prakt. eskadras otrā flagmaņa (''Флаг-офицер при Мл Флагм. Практич. эскадры Черного моря''). [[Leitnants]] (06.12.1901.). 2. kategorijas artilērijas virsnieks (06.09.1903.). 2. kategorijas kaujas virsnieks (23.09.1903.). 1. kategorijas artilērijas virsnieks (24.01.1905.). Krievijas-Japānas karā piedalījās [[Cusimas kauja|Cusimas kaujā]]. [[Vecākais leitnants]] (11.06.1907.). 04.01.1910. ieskaitīts flotes rezervē, 25.10.1911. atvaļinājies kā kapteiņleitnants (''капитан-лейтенант''). Laikā no 1911. līdz 1917. gadam dzīvoja Vladivostokā, [[kolēģijas asesors]] (3. kategorijas kara ierēdnis), Vladivostokas tirdzniecības ostas priekšnieks (''начальник ВВладивостокского приморского торгового порта'', 04.01.1910.-02.1917.). | Dzimis 1878. gada 23. decembrī Smoļenskā. No 1894. gada Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks. 1897. absolvējis Jūras korpusu (''Морской Корпус''). [[Mičmanis]] (15.09.1897.). No 04.07.1898. karogvirsnieks uz Melnās jūras kara flotes prakt. eskadras otrā flagmaņa (''Флаг-офицер при Мл Флагм. Практич. эскадры Черного моря''). [[Leitnants]] (06.12.1901.). 2. kategorijas artilērijas virsnieks (06.09.1903.). 2. kategorijas kaujas virsnieks (23.09.1903.). 1. kategorijas artilērijas virsnieks (24.01.1905.). Krievijas-Japānas karā piedalījās [[Cusimas kauja|Cusimas kaujā]]. [[Vecākais leitnants]] (11.06.1907.). 04.01.1910. ieskaitīts flotes rezervē, 25.10.1911. atvaļinājies kā kapteiņleitnants (''капитан-лейтенант''). Laikā no 1911. līdz 1917. gadam dzīvoja Vladivostokā, [[kolēģijas asesors]] (3. kategorijas kara ierēdnis), Vladivostokas tirdzniecības ostas priekšnieks (''начальник ВВладивостокского приморского торгового порта'', 04.01.1910.-02.1917.). | ||
| − | 1918. gadā atgriezies Vidzemē, viens no [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] izveidošanas idejas autoriem, brīvprātīgo uzņemšanas biroja vadītājs. 1919. gada maijā Rīgas ostas komandants. Jūnijā iecelts par [[Niedras valdība|Pagaidu valdības]] Apsardzības ministra T.Vankina vietnieku un zemessardzes komisijas pārstāvi. Pēc Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) pārformēšanas par [[Latvijas vācbaltu zemessargi]]em, iecelts par to komandiera kolonela [[Aleksanders Harolds|H.Aleksandera]] vietnieku, faktisko zemessardzes vadītāju. Īstenoja jauno dienesta pakāpju un apzīmējumu ieviešanu. Pēc [[Bermontiāde]]s, uzskatot, ka jaunā Latvijas valsts tiek veidota nevis pēc visu iedzīvotāju vienlīdzības, bet gan pēc vienas tautas dominantes principa, dezertēja un pameta Latviju, pārceļoties uz dzīvi Vācijā. No 1934. gada nodarbojās ar lauksaimniecību savā muižā Prilvicā, Mēklenburgā. Miris 1948. gada 30. maijā Grīnholcā, Šlēzvigā-Holšteinā. | + | 1918. gadā atgriezies Vidzemē, viens no [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] izveidošanas idejas autoriem, brīvprātīgo uzņemšanas biroja vadītājs. 1919. gada maijā Rīgas ostas komandants. Jūnijā iecelts par [[Niedras valdība|Pagaidu valdības]] Apsardzības ministra [[Vankins Teodors|T.Vankina]] vietnieku un zemessardzes komisijas pārstāvi. Pēc Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) pārformēšanas par [[Latvijas vācbaltu zemessargi]]em, iecelts par to komandiera kolonela [[Aleksanders Harolds|H.Aleksandera]] vietnieku, faktisko zemessardzes vadītāju. Īstenoja jauno dienesta pakāpju un apzīmējumu ieviešanu. Pēc [[Bermontiāde]]s, uzskatot, ka jaunā Latvijas valsts tiek veidota nevis pēc visu iedzīvotāju vienlīdzības, bet gan pēc vienas tautas dominantes principa, dezertēja un pameta Latviju, pārceļoties uz dzīvi Vācijā. No 1934. gada nodarbojās ar lauksaimniecību savā muižā Prilvicā, Mēklenburgā. Miris 1948. gada 30. maijā Grīnholcā, Šlēzvigā-Holšteinā. |
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. marts, plkst. 13.37
barons Georgs fon Taube (vc. Georg Viktor Ernst von Taube, kr. барон Таубе Георгий Николаевич, 1878.-1948.)[1] - virsnieks, politiķis, Abzenavas muižas (Absenau, mūsd Laubere Vidzemē) īpašnieks.
Dzimis 1878. gada 23. decembrī Smoļenskā. No 1894. gada Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks. 1897. absolvējis Jūras korpusu (Морской Корпус). Mičmanis (15.09.1897.). No 04.07.1898. karogvirsnieks uz Melnās jūras kara flotes prakt. eskadras otrā flagmaņa (Флаг-офицер при Мл Флагм. Практич. эскадры Черного моря). Leitnants (06.12.1901.). 2. kategorijas artilērijas virsnieks (06.09.1903.). 2. kategorijas kaujas virsnieks (23.09.1903.). 1. kategorijas artilērijas virsnieks (24.01.1905.). Krievijas-Japānas karā piedalījās Cusimas kaujā. Vecākais leitnants (11.06.1907.). 04.01.1910. ieskaitīts flotes rezervē, 25.10.1911. atvaļinājies kā kapteiņleitnants (капитан-лейтенант). Laikā no 1911. līdz 1917. gadam dzīvoja Vladivostokā, kolēģijas asesors (3. kategorijas kara ierēdnis), Vladivostokas tirdzniecības ostas priekšnieks (начальник ВВладивостокского приморского торгового порта, 04.01.1910.-02.1917.).
1918. gadā atgriezies Vidzemē, viens no Baltijas landesvēra izveidošanas idejas autoriem, brīvprātīgo uzņemšanas biroja vadītājs. 1919. gada maijā Rīgas ostas komandants. Jūnijā iecelts par Pagaidu valdības Apsardzības ministra T.Vankina vietnieku un zemessardzes komisijas pārstāvi. Pēc Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) pārformēšanas par Latvijas vācbaltu zemessargiem, iecelts par to komandiera kolonela H.Aleksandera vietnieku, faktisko zemessardzes vadītāju. Īstenoja jauno dienesta pakāpju un apzīmējumu ieviešanu. Pēc Bermontiādes, uzskatot, ka jaunā Latvijas valsts tiek veidota nevis pēc visu iedzīvotāju vienlīdzības, bet gan pēc vienas tautas dominantes principa, dezertēja un pameta Latviju, pārceļoties uz dzīvi Vācijā. No 1934. gada nodarbojās ar lauksaimniecību savā muižā Prilvicā, Mēklenburgā. Miris 1948. gada 30. maijā Grīnholcā, Šlēzvigā-Holšteinā.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Biogrāfijas dati varētu būt neprecīzi, jo literatūrā bieži tiek jaukts ar radinieku, arī jūras virsnieku Georgu fon Taubi (1890.-1975.), kurš Jūras korpusu absolvēja 1911. gadā, bet starpkaru periodā ņēma aktīvu dalību krievu emigrantu sabiedriskajā dzīvē Āfrikā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 404. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Волков С.В. Офицеры флота и Морского ведомства. Опыт мартиролога. - Русский путь: Москва, 2004. С. 467.
- Таубе Г.Н. Последние дни Второй Тихоокеанской эскадры. - типография А.С. Суворина: СПБ, 1907
