Atšķirības starp "Teokrātija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (papildinu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Teokrātija''' (gr. ''Theos'' - Dievs, ''kratos'' - vara) - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā [[garīdzniecība]], pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Senā Izraēla, arābu Kalifāts, Vatikāns, Minsteres republika, Ženēvas republika u.c.
+
'''Teokrātija''' (gr.''θεοκρατία'' no ''θεος'', ''Theos'' - Dievs un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''theocracy'', vāc. ''Theokratie'', kr. ''теократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā [[garīdzniecība]], pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Senā Izraēla, arābu Kalifāts, Tibeta, Vatikāns, Minsteres republika, Ženēvas republika u.c.
  
== Komentāri ==
+
==== Komentāri ====
  
 
Jānorāda, ka garīdzniecības rokās esoša laicīga vara nebūt nenozīmē teokrātiju, piemēram, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]] vadīja [[Bīskaps|arhibīskaps un [[domkungi]], taču teritorijas [[sizerens]] bija [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas Sv. Romas impērijas]] [[imperators]], t.i. tā bija klasisks [[Feodālisms|feodāls]] valstisks veidojums.
 
Jānorāda, ka garīdzniecības rokās esoša laicīga vara nebūt nenozīmē teokrātiju, piemēram, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]] vadīja [[Bīskaps|arhibīskaps un [[domkungi]], taču teritorijas [[sizerens]] bija [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas Sv. Romas impērijas]] [[imperators]], t.i. tā bija klasisks [[Feodālisms|feodāls]] valstisks veidojums.
9. rindiņa: 9. rindiņa:
 
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 338. lpp.
 
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 338. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.
 +
----
 +
* Ankerl, Guy. Global communication without universal civilization. INU societal research, vol. 1: Coexisting contemporary civilizations: Arabo-Muslim, Bharati, Chinese, and Western. Geneva: INU Press. 2000, ISBN 2-88155-004-5.
 +
* Kevin Phillips: American Theocracy. The Peril and Politics of Radical Religion, Oil, and Borrowed Money in the 21st Century. - Viking Books, März 2006. - ISBN 0-67003-486-X
 +
----
 +
* Erkens, Franz-Reiner. Herrschersakralität im Mittelalter. von den Anfängen bis zum Investiturstreit. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006
 +
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article109831.html Значение слова "Теократия" в Большой Советской Энциклопедии]
 +
* [http://calvinism.ru/gov.htm Библейский Уголовный Кодекс - Калвинизм]
 +
* [http://www.krotov.info/libr_min/05_d/dag/ron_01.htm Жильбер Дагрон. Восточный цезаропапизм]
 +
----
 +
* [http://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2184/jewish/Is-Judaism-a-Theocracy.htm Yanki Tauber. Is Judaism a Theocracy?]
 +
* [http://www.nytimes.com/2007/08/19/magazine/19Religion-t.html?_r=1&pagewanted=print&oref=slogin Mark Lilla: The Politics of God ("New York Times", 19. August, 2007].
 +
----
 +
* [http://www.reichtum-und-religion.de/relkult/ Ulrich Enderwitz. Reichtum und Religion. Zweites Buch 2 (Der religiöse Kult). Freiburg: Ça ira Verlag, 1991. - ISBN 3-92462-727-4]
  
 
[[Kategorija:Valsts]]
 
[[Kategorija:Valsts]]
 
[[Kategorija:Reliģija]]
 
[[Kategorija:Reliģija]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 26. oktobris, plkst. 08.48

Teokrātija (gr.θεοκρατία no θεος, Theos - Dievs un κρατειν, krateio - vara; angl. theocracy, vāc. Theokratie, kr. теократия) - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā garīdzniecība, pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Senā Izraēla, arābu Kalifāts, Tibeta, Vatikāns, Minsteres republika, Ženēvas republika u.c.

Komentāri

Jānorāda, ka garīdzniecības rokās esoša laicīga vara nebūt nenozīmē teokrātiju, piemēram, Rīgas arhibīskapiju vadīja [[Bīskaps|arhibīskaps un domkungi, taču teritorijas sizerens bija Vācu nācijas Sv. Romas impērijas imperators, t.i. tā bija klasisks feodāls valstisks veidojums.

Ieteicamā literatūra

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 338. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.

  • Ankerl, Guy. Global communication without universal civilization. INU societal research, vol. 1: Coexisting contemporary civilizations: Arabo-Muslim, Bharati, Chinese, and Western. Geneva: INU Press. 2000, ISBN 2-88155-004-5.
  • Kevin Phillips: American Theocracy. The Peril and Politics of Radical Religion, Oil, and Borrowed Money in the 21st Century. - Viking Books, März 2006. - ISBN 0-67003-486-X

  • Erkens, Franz-Reiner. Herrschersakralität im Mittelalter. von den Anfängen bis zum Investiturstreit. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006

Resursi internetā par šo tēmu