Atšķirības starp "Teokrātija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Teokrātija''' (gr.''θεοκρατία'' no ''θεος'', ''Theos'' - Dievs un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''theocracy'', vāc. ''Theokratie'', kr. ''теократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā [[garīdzniecība]], pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Senā Izraēla, arābu Kalifāts, Tibeta, Vatikāns, Minsteres republika, Ženēvas republika u.c. | + | '''Teokrātija''' (gr.''θεοκρατία'' no ''θεος'', ''Theos'' - Dievs un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''theocracy'', fr. ''Théocratie'', vāc. ''Theokratie'', kr. ''теократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā [[garīdzniecība]], pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Senā Izraēla, arābu Kalifāts, Tibeta, Vatikāns, Minsteres republika, Ženēvas republika u.c. |
==== Komentāri ==== | ==== Komentāri ==== | ||
| 14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* Erkens, Franz-Reiner. Herrschersakralität im Mittelalter. von den Anfängen bis zum Investiturstreit. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006 | * Erkens, Franz-Reiner. Herrschersakralität im Mittelalter. von den Anfängen bis zum Investiturstreit. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Marcel Pacaut. La Théocratie. L'Église et le Pouvoir au Moyen Âge. - Desclée: Paris, 1989, rééd. 2002 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 26. oktobris, plkst. 08.49
Teokrātija (gr.θεοκρατία no θεος, Theos - Dievs un κρατειν, krateio - vara; angl. theocracy, fr. Théocratie, vāc. Theokratie, kr. теократия) - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā garīdzniecība, pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Senā Izraēla, arābu Kalifāts, Tibeta, Vatikāns, Minsteres republika, Ženēvas republika u.c.
Komentāri
Jānorāda, ka garīdzniecības rokās esoša laicīga vara nebūt nenozīmē teokrātiju, piemēram, Rīgas arhibīskapiju vadīja [[Bīskaps|arhibīskaps un domkungi, taču teritorijas sizerens bija Vācu nācijas Sv. Romas impērijas imperators, t.i. tā bija klasisks feodāls valstisks veidojums.
Ieteicamā literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 338. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.
- Ankerl, Guy. Global communication without universal civilization. INU societal research, vol. 1: Coexisting contemporary civilizations: Arabo-Muslim, Bharati, Chinese, and Western. Geneva: INU Press. 2000, ISBN 2-88155-004-5.
- Kevin Phillips: American Theocracy. The Peril and Politics of Radical Religion, Oil, and Borrowed Money in the 21st Century. - Viking Books, März 2006. - ISBN 0-67003-486-X
- Erkens, Franz-Reiner. Herrschersakralität im Mittelalter. von den Anfängen bis zum Investiturstreit. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006
- Marcel Pacaut. La Théocratie. L'Église et le Pouvoir au Moyen Âge. - Desclée: Paris, 1989, rééd. 2002
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Теократия" в Большой Советской Энциклопедии
- Библейский Уголовный Кодекс - Калвинизм
- Жильбер Дагрон. Восточный цезаропапизм
- Yanki Tauber. Is Judaism a Theocracy?
- Mark Lilla: The Politics of God ("New York Times", 19. August, 2007.
