Atšķirības starp "Tolki-Engeli" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Tolck genannt Engel Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Tolck genannt Engel Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Tolki, saukti par Engeliem''' (''von Tolck genannt Engel'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā [[Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauzenu]] dzimtas [[Vasalis|vasaļi]]. Zināms, ka Kristofs fon Tolks (''Christoff von Tolck'', ?-1538) no Tolka muižas XVI gs. 30. gados ieņēma nozīmīgus amatus [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijā]], piedalījās landtāgos, vasaļu sapulcēs, tiesās un zemes pārvaldē, bijis pat arhibīskapa padomnieks. | + | fon '''Tolki, saukti par Engeliem''' (''von Tolck genannt Engel'') – sena [[Vācbaltiešī|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā [[Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauzenu]] dzimtas [[Vasalis|vasaļi]]. Zināms, ka Kristofs fon Tolks (''Christoff von Tolck'', ?-1538) no Tolka muižas XVI gs. 30. gados ieņēma nozīmīgus amatus [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijā]], piedalījās landtāgos, vasaļu sapulcēs, tiesās un zemes pārvaldē, bijis pat arhibīskapa padomnieks. Pēc Poļu-Zviedru kara Tolki zaudēja savus īpašumus Vidzemē un pārcēlās uz dzīvi Kurzemē. 1841. gadā Tolki-Engeli ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas, Tolka u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas, Tolka u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 2. janvāris, plkst. 16.42
fon Tolki, saukti par Engeliem (von Tolck genannt Engel) – sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē. Pirmie Tolki ieradās Vidzemē jau XIV gs. kā fon Tīzenhauzenu dzimtas vasaļi. Zināms, ka Kristofs fon Tolks (Christoff von Tolck, ?-1538) no Tolka muižas XVI gs. 30. gados ieņēma nozīmīgus amatus Rīgas arhibīskapijā, piedalījās landtāgos, vasaļu sapulcēs, tiesās un zemes pārvaldē, bijis pat arhibīskapa padomnieks. Pēc Poļu-Zviedru kara Tolki zaudēja savus īpašumus Vidzemē un pārcēlās uz dzīvi Kurzemē. 1841. gadā Tolki-Engeli ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vestienas, Tolka u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Elisabeth von Heyking. Ille mihi. - Salzwasser-Verlag GmbH, 2015. ISBN 3846086754
