Atšķirības starp "Utopiskais sociālisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Utopiskais sociālisms''' - ideju virziens par optimālo sabiedrības modeli Rietumeiropas humānistu domā, kurā idealizēja tiesisku vienlīdzību, sociālo solidaritāti, īpašuma kopību un vienlīdzīgu darba produkta sadali, t.i. idejas, kuras vēlāk iegūla [[Sociālisms|sociālisma]] koncepcijas pamatā. Par "[[Utopija|utopisku]]" to sāka dēvēt XIX gs., lai uzsvērtu šāda ideālā modeļa realizācijas praksē neiespējamību. | '''Utopiskais sociālisms''' - ideju virziens par optimālo sabiedrības modeli Rietumeiropas humānistu domā, kurā idealizēja tiesisku vienlīdzību, sociālo solidaritāti, īpašuma kopību un vienlīdzīgu darba produkta sadali, t.i. idejas, kuras vēlāk iegūla [[Sociālisms|sociālisma]] koncepcijas pamatā. Par "[[Utopija|utopisku]]" to sāka dēvēt XIX gs., lai uzsvērtu šāda ideālā modeļa realizācijas praksē neiespējamību. | ||
| − | Ššdu ideju sistemātiska attīstība sākās līdz ar kardinālām izmaiņām sabiedrības struktūrās, tām [[Renesanse]]s beigu posmā un [[Reformācija]]s laikā ievērojami mainoties, kļūstot sarežģītākām, kā sociālās solidaritātes un taisnīguma pamatojuma meklējumi: [[Mors Tomass|T.Mora]] “Utopija” (1516.), [[Bēkons Frānsiss|F.Bēkona]] “Jaunā Atlantīda” (1627.), [[Kampanella Tomazo|T.Kampanellas]] “Saules pilsēta” (1623.) u.c. Tālāk tās attīstījās, mainoties [[Kārta|kārtu]] savstarpējām attiecībām un [[buržuāzija]]i mainot savu statusu ([[Meljē Žans|Meljē]], [[Mablī Gabriels Bonno de|Mablī]], [[Morelli Etjēns Gabriels|Morelli]], [[babefisti]], [[Lilberns Džons|Lilberns]], [[Vinstenlijs Džerards|Vinstenlijs]], [[Kabē Etjēns|Kabē]] u.c.), kulmināciju sasniedzot XVIII gs. otrajā pusē ([[Sensimons de Ruvruā Anrī Klods|Sensimons]], [[Furjē Fransuā Marī Šarls|Furjē]], [[Ovens Roberts|Ovens]] u.c.). XIX-XX gs. ''utopiskā sociālisma'' domātāju idejas ievērojami ietekmēja [[Marksisms|marksisma]], [[Anarhisms|anarhisma]], [[Situacionisms|situacionisma]] u.c. ideoloģisko virzienu veidošanos. | + | Ššdu ideju sistemātiska attīstība sākās līdz ar kardinālām izmaiņām sabiedrības struktūrās, tām [[Renesanse]]s beigu posmā un [[Reformācija]]s laikā ievērojami mainoties, kļūstot sarežģītākām, kā sociālās solidaritātes un taisnīguma pamatojuma meklējumi: [[Mors Tomass|T.Mora]] “Utopija” (1516.), [[Bēkons Frānsiss|F.Bēkona]] “Jaunā Atlantīda” (1627.), [[Kampanella Tomazo|T.Kampanellas]] “Saules pilsēta” (1623.) u.c. Tālāk tās attīstījās, mainoties [[Kārta|kārtu]] savstarpējām attiecībām un [[buržuāzija]]i mainot savu statusu ([[Meljē Žans|Meljē]], [[Mablī Gabriels Bonno de|Mablī]], [[Morelli Etjēns Gabriels|Morelli]], [[babefisti]], [[Lilberns Džons|Lilberns]], [[Vinstenlijs Džerards|Vinstenlijs]], [[Kabē Etjēns|Kabē]] u.c.), kulmināciju sasniedzot XVIII gs. otrajā pusē ([[Sensimons de Ruvruā Anrī Klods|Sensimons]], [[Furjē Fransuā Marī Šarls|Furjē]], [[Ovens Roberts|Ovens]] u.c.). Balstoties uz utopistu teorijām, Eiropā un Amerikā izveidoja eksperimentālas apmetnes. Pazīstamākās no tām bija Roberta Ovena kooperatīvās kopienas "Jaunā harmonija" Indianas štatā Amerikā un "Jaunā Lanarka" Skotijā. Vairākums no tām nepastāvēja ilgi. XIX-XX gs. ''utopiskā sociālisma'' domātāju idejas ievērojami ietekmēja [[Marksisms|marksisma]], [[Anarhisms|anarhisma]], [[Situacionisms|situacionisma]] u.c. ideoloģisko virzienu veidošanos. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 13.48
Utopiskais sociālisms - ideju virziens par optimālo sabiedrības modeli Rietumeiropas humānistu domā, kurā idealizēja tiesisku vienlīdzību, sociālo solidaritāti, īpašuma kopību un vienlīdzīgu darba produkta sadali, t.i. idejas, kuras vēlāk iegūla sociālisma koncepcijas pamatā. Par "utopisku" to sāka dēvēt XIX gs., lai uzsvērtu šāda ideālā modeļa realizācijas praksē neiespējamību.
Ššdu ideju sistemātiska attīstība sākās līdz ar kardinālām izmaiņām sabiedrības struktūrās, tām Renesanses beigu posmā un Reformācijas laikā ievērojami mainoties, kļūstot sarežģītākām, kā sociālās solidaritātes un taisnīguma pamatojuma meklējumi: T.Mora “Utopija” (1516.), F.Bēkona “Jaunā Atlantīda” (1627.), T.Kampanellas “Saules pilsēta” (1623.) u.c. Tālāk tās attīstījās, mainoties kārtu savstarpējām attiecībām un buržuāzijai mainot savu statusu (Meljē, Mablī, Morelli, babefisti, Lilberns, Vinstenlijs, Kabē u.c.), kulmināciju sasniedzot XVIII gs. otrajā pusē (Sensimons, Furjē, Ovens u.c.). Balstoties uz utopistu teorijām, Eiropā un Amerikā izveidoja eksperimentālas apmetnes. Pazīstamākās no tām bija Roberta Ovena kooperatīvās kopienas "Jaunā harmonija" Indianas štatā Amerikā un "Jaunā Lanarka" Skotijā. Vairākums no tām nepastāvēja ilgi. XIX-XX gs. utopiskā sociālisma domātāju idejas ievērojami ietekmēja marksisma, anarhisma, situacionisma u.c. ideoloģisko virzienu veidošanos.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 425.-426. lpp.
