Atšķirības starp "Vēsturisko ciklu teorija" versijām

Pašreizējā versija, 2010. gada 8. februāris, plkst. 15.43

Vēsturisko ciklu teorija jeb kultūras ciklu teorija (no sengr. kyklos - aplis) - no evolūcijas idejas atšķirīga sabiedrības attīstības mācība, ka sabiedrība kopumā (arī tās atsevišķas sfēras, piemēram, politiskā iekārta, kultūras formas) vēstures gaitā virzās pa apli, t.i., to attīstība veido atsevišķus noslēgtus ciklus. Parasti cikls aptver šādas stadijas: rašanās - attīstība (izvēršanās) - uzplaukums - stagnācija – pagrimums – sabrukums – jauna cikla rašanās t.i., atgriešanās sākotnējā stāvoklī utt.. Vēsture periodiski iztukšo savu potenciālu un pēc atgriešanās sākotnējā stāvoklī sākas jauns cikls – jauns riņķojums cilvēces vēsturē. Ja evolucionārā attīstībā katra nākošā fāze atšķiras no visām iepriekšējām, tad cikliskos procesos jebkura fāze atkārto kādu jau agrākā ciklā bijušu fāzi. Cikli var būt noslēgti un atvērti. Noslēgtu ciklu gadījumā procesu var attēlot kā riņķojumu pa apli, bet atvērta cikla gadījumā kā virzīšanos pa spirāli.

Radās XIX-XX gs. mijā, kad salīdzināmā vēsturiskā metode vairs neapmierināja pētnieku vajadzības un alktuāls kļuva jautājums par salīdzināmās analīzes kritērijiem. Kļuva skaidrs, ka salīdzinājumiem un analoģijām vēsturē parasti ir kopīga tikai procesu norises forma, nevis to saturs. Kultūras ciklu teorija piedāvāja veidu, kā pārvarēt šīs grūtības. Šīs teorijas piekritēji (Špenglers, Toinbijs) postulēja, ka tieši vēstures procesu norises veidā, tiem raksturīgajā "kultūras kopīgajā stilā" izpaužoties iekšējās vēstures likumsakarības. Bieži vēsturisko ciklu teorijas izmanto analoģijas un metaforas, kuras ņem no ikdienas dzīves. Savā mūžā cilvēks pats sastopas ar astronomiskiem un bioloģiskiem cikliem. Viņš var novērot politisko, ekonomisko, ražošanas procesu cikliskumu. Populāra ir analoģija ar cilvēka dzīves cikliem, t.i., paaudzes nāk un aiziet, bet cilvēka mūžs paliek vienāds: bērnība – jaunība – brieduma gadi – vecums. Vēstures analoģijām neesot nepieciešams pamatojums, tās esot pašas par sevi ticamas. Vēstures analoģiju izmantošanu uzlukoja nevis par palīgmetodi, bet gan par vēstures intuitīvu fundamentālu ontoloģisku struktūru, kultūrvēstures procesu atkārtošanos, sinhronismu un ciklisko raksturu uztverot kā liecību, ka pastāv vispārvēsturiski likumi.

Skatot cikliskuma idejas ģenēzi, daži vēsturnieki atzīmē, ka priekšstati par to, ka sabiedrība mainās cikliski, radās agrāk nekā evolūcijas ideja. Ne tikai Aristotelis teicis, ka nav nekā jauna zem saules. Atziņas par laika ritējumu kā mūžīgu atgriešanos atrodamas jau seno indiešu reliģiski filozofiskajos rakstos, seno ēģiptiešu mistiskajās mācībās, seno jūdu reliģiskajos tekstos. Hērodota (V gs.p.m.e.) rokrakstos atrodama pirmā politisko režīmu cikliskuma shēma: monarhija > tirānija > demokrātija > ohlokrātija > monarhija ... Polībijs (II gs.p.m.ē.) domāja, ka visas sabiedrības pārdzīvo augšanas, uzplaukuma, zenīta, pagrimuma fāzes un viss sākas no jauna. Viduslaikos līdzīgas domas bija Ibn Haldunam. Viņš pielīdzināja civilizāciju ciklus organisma dzīves cikliem: augšana – briedums – vecums. Renesanses laikmetā un Jaunajos laikos idejas, kas tuvas ciklu teorijai, pauda Makiavelli, Kampanella, Viko.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 219. lpp.

• Goldstein J. Long Cycles: Prosperity and War in the Modern Age. - Yale Univrsity Press: New Haven (CT), 1988, p. 285
• Nefedov S.A. A Model of Demographic Cycles in Traditional Societies: The Case of Ancient China. // Social Evolution & History. 2004, 3(1): 69–80
• Postan M.M. Essays on Medieval Agriculture and General Problems of the Medieval Economy. - Cambridge University Press: Cambridge, 1973
• Turchin P. Historical Dynamics: Why States Rise and Fall. - Princeton University Press: Princeton, NJ, 2003

Resursi internetā par šo tēmu

• Social cycle theories
• Nefedov S.A. A Theory of Demographic Cycles and the Social Evolution of Ancient and Medieval Oriental Societies. // Oriens. 2003, 3: 5-22.
• Peter Turchin. Arise Cliodynamics.
• David L. McNaughton. Spengler's Philosophy, and its implication that Europe has 'lost its way'
• Keith Stimely. Oswald Spengler: An Introduction to his Life and Ideas.

• Культурных циклов теория. - Философский словарь
• Теория циклов
• Теории Исторического Круговорота
• Теории исторических циклов. // Петр Штомпка. Социология социальных изменений.
• Сорокин П. Циклические концепции социально-исторического процесса.
• Теория исторических циклов.
• Андрушкевич И.Н. Периодические циклы в природе, истории и экономике. Теории четырёх русских учёных. (.pdf)
• Теория исторического процесса - shkola.lv
• Сорокин П.А. Социокультурная динамика и эволюционизм. // Американская социологическая мысль. - Москва, 1996, С. 372-392
• Исторические циклы. // Яковец Ю.В. Циклы. Кризисы. Прогнозы. - Москва, 1999, с. 230-241, 252-261