Atšķirības starp "Zasi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Sass_Baron_von_und.png|right|thumb|200px| | + | [[Attēls:Sass_Baron_von_und.png|right|thumb|200px|fon Zasi un Zviedrijas brīvkungi]] |
baroni '''fon Zasi''' (vc. ''von und Sass, Saß'', kr. ''фон Засс'') – vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], Prūsijā, Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes guberņās un Sāmsalā. | baroni '''fon Zasi''' (vc. ''von und Sass, Saß'', kr. ''фон Засс'') – vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], Prūsijā, Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes guberņās un Sāmsalā. | ||
| − | Pirmie Zasi Livonijā ieradās XV gs. – 1453. gadā avotos parādās Heinrihs Zass (''Hinrik Saß''), kurš saņēmis Kabilles (''Cabbil'', mūsd. ig. ''Sassi mõis'') [[Lēnis|lēni]] Sāmsalā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1747. gadā fon Zasi, bet 1854. gadā baroni Zasi – Vidzemes, 1841. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Prūsijas armijas ģenerālis Gerhards fon Zass (''Gerhard Alexander von Saß'', 1718–1790) 1779. gadā saņēma sev un pēcnācējiem [[Barons|barona]] titulu. Kopš 1815. gada impērijas lietvedībā dzimtas pārstāvji dēvēti par baroniem. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu. | + | Pirmie Zasi Livonijā ieradās XV gs. – 1453. gadā avotos parādās Heinrihs Zass (''Hinrik Saß''), kurš saņēmis Kabilles (''Cabbil'', mūsd. ig. ''Sassi mõis'') [[Lēnis|lēni]] Sāmsalā. 1645. gadā fon Zasi saņēma Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1747. gadā fon Zasi, bet 1854. gadā baroni Zasi – Vidzemes, 1841. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Prūsijas armijas ģenerālis Gerhards fon Zass (''Gerhard Alexander von Saß'', 1718–1790) 1779. gadā saņēma sev un pēcnācējiem Prūsijas karalistes [[Barons|barona]] titulu. Kopš 1815. gada impērijas lietvedībā dzimtas pārstāvji dēvēti par baroniem. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Mītavas virsburggrāfs, [[landmaršals]] [[Zass Otto Fridrihs fon|Otto fon un Zass]] (1704-1798); Kurzemes hercoga gvardes Bauskas bataljona komandieris (1703-1705) majors Johans Kristians fon Zass; pilskungs, [[Ķoniņi|ķoniņu]] tiesību aizstāvis [[Zass Gideons Heinrihs fon|Gideons fon un Zass]] (1736-1808), Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis, Armaviras pilsētas dibinātājs Georgs fon Zass (''Georg Baron von und Sass'', kr. ''Григорий Христофорович фон Засс'', 1797-1883); ģenerālleintants barons Andreass fon Zass (''Andreas Burchard Friedrich Baron von und Sass'', kr. ''Андрей Павлович фон Засс'', 1753-1815); ģenerālleintants, Aleksandrs fon Zass (''Alexander Christophor Baron von und Sass'', kr. ''Александр Павлович фон Засс'', 1782-1843), ģenerālleitnants Gideons fon Zass (''Gideon Heinrich Baron von und Sass'', kr. ''Андрей Андреевич фон Засс'', 1776-1830); gleznotājs Osvalds fon Zass (''Oswald von Sass''). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Mītavas virsburggrāfs, [[landmaršals]] [[Zass Otto Fridrihs fon|Otto fon un Zass]] (1704-1798); Kurzemes hercoga gvardes Bauskas bataljona komandieris (1703-1705) majors Johans Kristians fon Zass; pilskungs, [[Ķoniņi|ķoniņu]] tiesību aizstāvis [[Zass Gideons Heinrihs fon|Gideons fon un Zass]] (1736-1808), Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis, Armaviras pilsētas dibinātājs Georgs fon Zass (''Georg Baron von und Sass'', kr. ''Григорий Христофорович фон Засс'', 1797-1883); ģenerālleintants barons Andreass fon Zass (''Andreas Burchard Friedrich Baron von und Sass'', kr. ''Андрей Павлович фон Засс'', 1753-1815); ģenerālleintants, Aleksandrs fon Zass (''Alexander Christophor Baron von und Sass'', kr. ''Александр Павлович фон Засс'', 1782-1843), ģenerālleitnants Gideons fon Zass (''Gideon Heinrich Baron von und Sass'', kr. ''Андрей Андреевич фон Засс'', 1776-1830); gleznotājs Osvalds fon Zass (''Oswald von Sass''). | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 21. aprīlis, plkst. 07.12
baroni fon Zasi (vc. von und Sass, Saß, kr. фон Засс) – vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Prūsijā, Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes guberņās un Sāmsalā.
Pirmie Zasi Livonijā ieradās XV gs. – 1453. gadā avotos parādās Heinrihs Zass (Hinrik Saß), kurš saņēmis Kabilles (Cabbil, mūsd. ig. Sassi mõis) lēni Sāmsalā. 1645. gadā fon Zasi saņēma Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1747. gadā fon Zasi, bet 1854. gadā baroni Zasi – Vidzemes, 1841. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā. Prūsijas armijas ģenerālis Gerhards fon Zass (Gerhard Alexander von Saß, 1718–1790) 1779. gadā saņēma sev un pēcnācējiem Prūsijas karalistes barona titulu. Kopš 1815. gada impērijas lietvedībā dzimtas pārstāvji dēvēti par baroniem. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Mītavas virsburggrāfs, landmaršals Otto fon un Zass (1704-1798); Kurzemes hercoga gvardes Bauskas bataljona komandieris (1703-1705) majors Johans Kristians fon Zass; pilskungs, ķoniņu tiesību aizstāvis Gideons fon un Zass (1736-1808), Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis, Armaviras pilsētas dibinātājs Georgs fon Zass (Georg Baron von und Sass, kr. Григорий Христофорович фон Засс, 1797-1883); ģenerālleintants barons Andreass fon Zass (Andreas Burchard Friedrich Baron von und Sass, kr. Андрей Павлович фон Засс, 1753-1815); ģenerālleintants, Aleksandrs fon Zass (Alexander Christophor Baron von und Sass, kr. Александр Павлович фон Засс, 1782-1843), ģenerālleitnants Gideons fon Zass (Gideon Heinrich Baron von und Sass, kr. Андрей Андреевич фон Засс, 1776-1830); gleznotājs Osvalds fon Zass (Oswald von Sass).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zasas (Weessen), Zasu (Sassenhof, mūsd. Zasulauks Rīgā), Sasmakas (Sasmacken, mūsd. Valdemārpils), Jaunā (pie Kabiles, mūsd. “Rozēni”), Pūņu, Škēdes (Scheden), Lielilmājas, Lielauces, Pasta (Klauenstein), Tiegažu (Tegasch), Vecapguldes (Alt Abgulden), Ārīšu (Arishof), Lielauces (Groß Autz), Briģenes (Brüggen), Biržu (Buschhof), Vecdzērves (Alt Dserwen), Dignājas (Dubena), Elkuzemes (Elkeseem), Elernes (Ellern), Lielilmājas (Groß Ilmajen), Kumbuļu (Kummeln), Laidzes (Laidsen), Jaunmuiža (Neuhof), Popervāles (Poperwahlen), Pūņu (Puhnen), Jaunsātu (Neu Sahten), Šēnheidas (Schönheyden), Silmuiža (Sillen), Skurbenes (Skurben), Cunces (Zunzen) u.c. muižas.
