Šan valsts
Šanu valsts jeb Šanas valsts (商朝 - Shang cháo; an. The Shang kingdom, vc. Königreich Shang, kr. государство Шан), arī Jiņ valsts (殷朝 - Yīn cháo jeb 殷代 - Yīn dài), kr. государство Инь) vai Šan-Jiņ valsts (商殷朝 - Shang Yīn cháo, kr. государство Шан-Инь) - pirmā droši zināmā bronzas laikmeta valsts Senajā Ķīnā, pastāvēja XVI-XI gs. Izveidojās I g.tk.p.m.ē. pirmajā pusē kā pilsētvalsts, kas veica aktīvu ekspansiju, pakļaujot apkārtējās zemes un pilsētas. Mantojama monarhija, Šan dinastija. Galvaspilsēta - Insuja (tr.ķ. 殷墟, piņj. Yīnxū). Šamanisms un senču kults, kurā valdnieks bija tā virsšamanis. Teritorija klasificēta 3 dažādu kategorijās: pirmā bija ap galvaspilsētu, kas atradās tiešā valdnieka - di, vēlāk vans - pakļautībā. Tālākās zemes veidoja atsevišķas teritoriāli administratīvās vienības, ko pārvaldīja vana vietvalži (bieži vien tā radinieki vai sievas). Tālākās bija cilšu teritorijas, kuru vadoņi atzina valdnieka dominanti un pa laikam maksāja tam meslus. Tautsaimniecības pamats bija visai primitīva zemkopība, zemnieku kopiena, kuras ietvaros katra ģimene apstrādāja savu lauku, kā arī kopīgi valdnieka lauku, kura raža centralizēti pārdalot, tika izlietota administratīvā aparāta, amatnieku un armijas uzturēšanai. Bija domesticēti zirgi, suņi, cūkas, strauji attīstījās metālapstrāde. Visai nozīmīga loma verdzībai. Kopš XIV gs.p.m.ē. ir sava rakstība. Valdnieka administrācijas pamatfunkcijas bija lauksaimniecības darbu un zemes aizsardzības organizēšana. Pārvaldes aparāta nomenklatūra bija sadalīta 3 kategorijās: augstākie administratori, vietējās pārvaldes administratori, kā arī šauri specializētie izpildītāji, amatpersonas, kas atbildēja par karaspēka sagatavošanu un apgādi, zirgu un suņu audzēšanu, medību organizēšanu u.tml. Līdzīgi kā citās agrīnajās civilizācijās, arī šī nebija visai stabila, bet tās uzplaukuma un panīkuma periodi bija lielā mērā atkarīgi no izmaiņām klimatā, ražas, karavadoņu veiksmes u.c. faktoriem.
XI gs.p.m.ē., kad Huanhe baseina austrumu daļā esošā Džou kņaziste kopā ar saviem sabiedrotajiem sacēlās un gāza Šanu dinastiju, 1027. g.p.m.ē. pasludinot jaunu, t.s. Džou dinastiju.
Literatūra par šo tēmu
- Bagley Robert. Shang archaeology. // Loewe Michael; Shaughnessy Edward L. The Cambridge History of Ancient China. - Cambridge University Press: Cambridge, 1999. pp. 124–231. ISBN 978-0-521-47030-8
- Chang Kwang-Chih. Shang Civilization. - Yale University Press, 1980. ISBN 0-300-02885-7
- Chang K.C. Shang Shamans. // Peterson Willard J. The Power of Culture: Studies in Chinese Cultural History. - Chinese University Press: Hong Kong, 1994. pp. 10–36. ISBN 978-962-201-596-8
- Keightley David N. Sources of Shang History: The Oracle-Bone Inscriptions of Bronze Age China. - University of California Press: Berkeley, 1978. ISBN 0-520-02969-0
- Keightley David N. Shamanism, Death, and the Ancestors: Religious Mediation in Neolithic and Shang China (ca. 5000-1000 B.C.) // Asiatische Studien 52.3 (1998): 763-831.
- Keightley David N. The Shang: China's first historical dynasty. // Loewe Michael; Shaughnessy Edward L. The Cambridge History of Ancient China. - Cambridge University Press: Cambridge, 1999. pp. 232–291. ISBN 978-0-521-47030-8
- Keightley David N. The Making of the Ancestors: Late Shang Religion and Its Legacy". // Lagerwey John. Chinese Religion and Society: The Transformation of a Field. - Chinese University Press: Hong Kong, 2004. pp. 3–63. ISBN 978-962-99612-3-7
- Thorp Robert L. China in the Early Bronze Age: Shang Civilization (Encounters with Asia). - University of Pennsylvania Press, 2005, ISBN 0-8122-3910-5
- Варёнов В.А. Вооружение и военное дело иньского Китая. - Новосибирск, 1996
- Крюков В.М. Текст и ритуал. Опыт интерпретации древнекитайской эпиграфики эпохи Инь-Чжоу. - Памятники исторической мысли: Москва, 2000 - 464 с. ISBN 5-88451-093-4
