Kirchenšteins Augusts

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Augusts Kirhenšteins)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augusts Kirchenšteins

Augusts Kirhenšteins (1872.-1963.) bija latviešu mikrobiologs un politiķis, Ministru prezidents 1940. gada jūnijā un augustā un pirmais LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1940.-1952.). Dzimis Mazsalacas Valtenbergas muižā. Vecāki - muižas rentnieki Mārtiņš un Baba Kirchenšteini. Studējis Tērbatas universitātes Veterinārijas institūtā. Studentu korporācijas "Selonija", vēlāk Zemgalija" filistrs. 1904. gadā absolvējis augstskolu un strādājis par veterinārārstu Valmierā un Limbažos. Par revolucionāro darbību piespriests nāves sods, tādēļ 1905.gadā emigrē uz Šveici, kur 1911. gadā uzsāk zinātnieka karjeru. Strādājis par asistentu pie bakteriologa ftiziatra K. Šprenglera Cīrihes institūtā. Iestājās Serbijas armijā, kuras medicīnas dienesta sastāvā līdz 1916. gadam piedalījās 1. Pasaules karā. 1917. gadā atgriezās dzimtenē, bijis tuvs t.s. Iskolata republikas valdībai, taču politikā nav iesaistījies. Iestājās Latvijas armijā un kā medicīnas dienesta kapteinis piedalījās Latvijas Neatkarības karā. 1923. gada 13. maijā aizstāvēja doktora disertāciju “Baktēriju iekšējā uzbūve un attīstība” (pirmā aizstāvētā disertācija jaundibinātajā Latvijas Republikā, sarakstīta franču valodā, jo latviešu valodā nebija mikrobioloģijā lietoto terminu, bez tam tai nevarēja atrast oponentu vietējo speciālistu vidū). 1923. gadā viņš pie LU izveido seroloģisko laboratoriju. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā bijis Latvijas valdības vadītājs. 1940.-1952. gados bijis LPSR AP prezidija priekšsēdētājs. Kopš 1946. gada paša izveidotā LPSR ZA mikrobioloģijas institūta direktors. Veicis daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Savā zinātnieka darbības laikā devis lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, vīrusuloģijas un biotehnoloģijas jomā.


Priekštecis:
K. Ulmanis
LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs
25.08.1940.-10.03.1952.
Pēctecis:
K. Ozoliņš