Batijs
aka Batijs, jeb Batu-aka (mng. Бат - Bat, ķīn. 拔都 - Bá dū, an./vc. Batu Khan, kr. Батый, 1207.-1255.) - Džuči dēls, Čingiz-hana mazdēls, Mongoļu impērijas ziemeļrietumu un rietumu zemju iekarotājs, Džuči ulusa vietvaldis. Pēc statusa otrais cilvēks impērijā.
Dzimis ap 1207. gadu (zemes čūskas gadā) Čingizhana vecākā dēla Džuči ģimenē. Audzināts kā visi tā laika mongoļu aristokrātijas atvases par karavīru un valstsvīru. 1221.-1224. gados pavadīja Džebe-noijonu un Subedei-bāturu to lielajā reidā uz rietumiem pret kipčakiem, kas vien jau bija lieliska skola topošam karavadonim. Par tēva mantinieku tika ievēlēts pēc tā nāves 1227. gadā, taču tikai nomināli: zemju pārvaldi nācās sadalīt starp brāļiem, karaspēka vadību uzņēmās vecākais brālis Ordu Ičens. 1229. gadā jaunievēlētais Ugedei-hans apstiprināja Batu statusu. 1230. gadā Batu devās līdzi lielajam hanam karā pret Dzjiņ impēriju, karoja arī Centrālāzijā. Kā jau čingizīdam, viņam nebija nekāda oficiāla titula, kaut Kirakoss liecina, ka Batu saukts par "valdnieka tēvu" (kas ir ekvivalents bizantiešu "basiléopator"). 1235. gadā viņš tika norīkots vadīt soda ekspedīciju uz rietumiem no Urālu grēdas. Šis rietumu karagājiens, kura laikā (1236.-1243.) Batu-hans pakļāva Volgas bulgārus, baškīrus (1236.), tad 1237.-1238. gada ziemā veica virkni strauju reidu pret naidīgajām senkrievu kņazistēm (ieņēma Rjazaņu, Kozeļsku, Kolomnu u.x pilsētas), pēc tam atgriežoties Polovcu stepē, lai 1240. gadā ieņemtu Kijevu, izpostītu Austrumpoliju, Čehiju, Ungāriju un Balkānus, nostiprināja viņa kā karavadoņa autoritāti. Tomēr, pat būdams ietekmīgākais dzimtā, pēc Čagataj-hana nāves 1241. gadā Batu atteicās piedalīties lielajā kurultajā, un pretendēt uz lielā hana troni, bet palika rietumos, kur pie Volgas izveidoja pastāvīgu rezidenci Saraju (Сарáй), kas turpmāk bija tā valdījumu galvaspilsēta. Kopš šī laika viņu dēvē par "aka" (burt. "vecākais brālis", pārnestā nozīmē "vecākais dzimtā"), kaut viņa tēvs Džuči tika saukts par "ulus idi" (ulusa valdnieks). Arī 1248. gadā viņš atteicās no piedāvājuma izvirzīt savu kandidatūru lielā hana vēlēšanās, atbalstot Munke hana ievēlēšanu (1251.). Pēc Džuči ulusa sadalīšanas Zelta ordā un Zilajā ordā (kur vietvaldis bija Batu brālis Ordu), viņš valdīja impērijas rietumu ulusā līdz pat savai nāvei 48 gadu vecumā, 1255./1256. gadā. Pēcnāves tituls: Sain-hans ("labsirdīgais hans").
Literatūra par šo tēmu
- Jans Vasilijs. Batijs. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1962. - 484 lpp.
- Скромное обачние Батыя. // Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингиз-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - Евразия: Санкт-Петербург, 2006. - 640 c., c. 208-215. ISBN 5-8071-0203-7
