Bezpartejisko latviešu strādnieku apvienība
Bezpartijisko latviešu strādnieku apvienība - kreisi nacionālistiska organizācija Krievijā pēc Februāra revolūcijas. Izveidojās 1917. gada rudenī pēc E.Lobes uzaicinājumu publicēšanas laikrakstā “Dzimtenes Atbalss”. Apvienība pretendēja uz latviešu strādnieku interešu pārstāvniecību, izstrādāja “prasību un darbības” programmu, kurā paredzēja Latvijas kā “demokrātiski republikāniskas valsts” izveidi, astoņu stundu darba dienas ievešanu, virsstundu aizliegšanu, zemes piešķiršanu “visiem, kuri to paši apstrādā” (..) “mēs nevarējām piekrist tai strādnieku partijai, kura strādniekus padarīja par aklu ieroci saujiņas lieliniecisko ideologu rokās un, ar oktobra dienām sākot, krasi novērsās uz slidenā varas un diktatūras ceļa” (..) “Mēs nebaidāmies un nekaunamies no savas latvietības. Nacionālisms priekš mums nav izsmiekla vai nicināšanas vārds.”. Apvienība protestēja pret lielinieku praktizēto savu politisko pretinieku preses slēgšanu Latvijā un Maskavā. Pozīcija bija tuva pilsonisko grupu nostājai. Piekritēju skaits visai neliels. Lielinieku represiju dēļ 1918. gada septembrī bija spiesta pārtraukt savu darbību.
Literatūra par šo tēmu
- Dzimtenes Atbalss. – 1918. gada 13. janvāris
- Jaunas Domas. – 1918. gada 22. marts
- Tatjana Bartele. Latviešu kreisās organizācijas Maskavā padomju varas pirmajos gados (1918-1920) // Latvijas arhīvi. 2001. Nr.1. 61.-85. lpp.
