Bruņuvilciens

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Bruņotais vilciens)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bruņuvilciens Gulbenes dzelzceļa stacijā

Bruņuvilciens jeb bruņotais vilciens (angl. Armoured train, vāc. Panzerzug, kr. Бронепоезд) - ar bruņām, ložmetējiem, zenītartilēriju un artilēriju īpaši apgādāts vilciena sastāvs, kas domāts karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā un tās apkaimē. Par "bruņuvilcienu" literatūrā dēvē gan pārvietojamu dzelzceļa sastāva platformu, kuras borti nostiprināti ar smilšu maisiem un kurā izveidota ugunspozīcija, gan arī īpaši tikai šim uzdevumam konstruētu, no metāla bruņām veidotu vilciena sastāvu ar iekšējām komunikācijām, štābu, lazareti, noliktavām, darbnīcu, dzīvojamiem vagoniem, zenītartilēriju, kas ļāva ilgstoši darboties autonomā kaujas režīmā. Klasiskā variantā bruņuvilcienu veido:

  • kaujas daļa - priekšā (ienaidnieka puse) divas platformas ar rezerves sliedēm, dzelzceļa labošanas un postīšanas darba rīkiem un drezīnu[1], artilērijas vagons un bruņota lokomotīve ar tenderi ienaidnieka puse, tai seko ložmetēju un artilērijas vagoni;
  • bāze - platforma ar papildu materiāliem dzelzceļa un tiltu labošanai, dzīvojamie vagoni, munīcijas, virtuves, noliktavas un darbnīcas vagoni.

Atkarība no bruņoto vagonu un ieroču novietojuma uz tiem kaujas daļas vagonu sagrupējums varēja būt arī citāds, bet lokomotīve vienmēr bija sastāva vidū, kas dod iespēju to saglābt un virzīties uz abām pusēm. Bruņuvilcienu atbalsta bunkts (bāzesstacija) parasti bija kāda piefrontes dzelzceļa stacija, kas atradās ārpus pretinieka sasniedzamības joslas. Bruņuvilciena tiešais uzdevums bija ar pārsteiguma iebrukumu paralizēt ienaidnieku ar koncentrētu uguni. Ja tiešs iebrukums ienaidnieka pozīcijas nebija iespējams, tad bruņuvilciens darbojas ka mobila artilērijas baterija. Bez tam bruņuvilcienus izmantoja izlūkošanai un apsardzības atbalstam, atsevišķu svarīgu punktu ieņemšanai, krasta aizsardzībai, dzelzceļa līniju, tiltu un svarīgu dzelzceļa mezglu aizstāvēšanai. Bruņuvilcienu līdz ar desantu uz neilgu laiku var izmantot speciala uzdevuma veikšanai tālu no galveno spēku novietojuma. Pieaugot artilērijas un kara aviācijas mobilitātei un ugunsspēkam, bruņuvilcienus aizvien mazāk izmantoja tiešiem uzbrukumiem, atvēlot tiem vairāk pārvietojamo artilērijas un zenītartilērijas bateriju lomu aizsardzībā.

XX gs. 20. gados bruņuvilcienu komplektācijā ietilpa: artilērija, kājnieki (ložmetēju apkalpe), inženierpersonāls (sapieri, telefonisti, radiotelefonisti u.tml.), dzelzsceļnieki (mašīinisti, smērētāji u.tml.). Pēc apbruņojuma bruņuvilcieni iedalījās:

  1. Vieglajos bruņuvilcienos, kas apbruņoti ar 2-3 vieglajiem ātršāvēja lielgabaliem un 6-8 ložmetējiem, no kuriem 2 lielgabali un ložmetēji izvietoti bruņu torņos ar apšaudes leņķi 360°, bet pārējie ieroči domāti šaušanai no sāniem. Sastāvēja no 2-3 kaujas vagoniem, lokomotīves un platformas. Lielgabalu un ložmetēju apkalpes, ka arī pārējais personals aizsargāti ar izturīgām bruņām no ložmetēju, šauteņu bruņsitēju lodēm, kā arī no granātu šķembām. Šos vilcienus izmantoja negaidītos triecienos un izlūkošanā ar kauju.
  2. Smagajos bruņuvilcienos, kas apbruņoti ar 2-3 lielkalibra lielgabaliem un 4-6 ložmetējiem. Tāpat kā vieglajos vilcienos 2 lielgabali un 2 ložmetēji ievietoti bruņu torņos ar apšaudes leņķi 360°. Manevrēšanas spējas mazākas, nekā vieglajiem bruņuvilcieniem, jo sastāvs no 3-4 kaujas vagoniem. Izlieto tālāku mērķu apšaudei. Varēja izmantot arī kā smago artilērijas bateriju, šaujot pa nocietinātām pozīcijām.

Abu tipu vilcienu darbību varēja kombinēt viena uzdevuma veikšanai.

  1. Speciālos bruņuvilcienos, kas apbruņoti ar smago un zenītartilēriju - ūdeņu krasta aizsargāšanai no ienaidnieka flotes uguns un desanta izcelšanas, nocietinātu punktu ieņemšanai.

Bez tam uz katra bruņuvilciena bija jāatrodas 2-3 motordrezinām, kuras apbruņotas ar 2-4 ložmetējiem ar apšaudes leņķi no 180-270°. Ložmetēju apkalpes aizsargātas no bruņu sitēju lodēm un granātu šķembām ar bruņām. Šīs drezīnas izmantoja ceļu izlūkošanai un kopdarbībai ar bruņuvilcieniem.

Pirmo reizi kaujā izmantoti 1848. gadā Austroungārijā, aktīvi pielietoti arī ASV 1848. gada uzbrukumā Meksikai, kā arī 1861.-1865. gadu pilsoņu karā ASV, bet pēdējo desmitgažu laikā bruņuvilcieni aktīvi izmantoti PSRS Aizkaukāzā 1990. gados, pretpadomju nemieru apspiešanā, kā arī XXI gs. pirmajā desmitgadē Krievijas Federācijas armijas kaujas operācijās Ziemeļkaukāzā.[2] Latvijas teritorijā bruņuvilcieni parādījās I Pasaules kara laikā, bet aktīvā karadarbībā tika izmantoti neatkarības kara laikā 1919.-1920. gados. Tie bija gan Dzelzsdivīzijas, landesvēra, LSPR armijas kā arī Igaunijas armijas bruņojumā.

Skat. arī:

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Priekšējai platformai ar savu svaru jāuzspridzina izliktas mīnas, ja tādas ir.
  2. ↑ Жилин Г. Бронетехника в Чечне - «БАЙКАЛ», «ТЕРЕК», «КОЗЬМА МИНИН» и другие. // Танкомастер. № 7 / 2003 г.

  • Bruņuvilciens ASV pilsoņu karā.

  • Britu jūras lielgabaliem bruņots bruņuvilciens 1914. gadā Beļģijas frontē.

  • Krievijas pilsoņu karam raksturīga lokomotīve

  • 2. Pasaules kara vācu autonomā bruņudrezīna

  • Vācu bruņuvilciens 2. Pasaules kara frontē.

  • PSRS bruņuvilcienu tipi 2. Pasaules kara gados

Literatūra par šo tēmu

  • Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
  • Tirtiņš S. Bruņoto vilcienu īpašības. // Latvijas kareivis. Nr30., 1926., 4. lpp.
  • Steven Zaloga: Armored Trains. - Osprey Publishing, 2008, ISBN 978-1-84603-242-4
  • Wolfgang Sawodny: Die Panzerzüge des Deutschen Reiches, 1899-1945. - EK-Verlag, Freiburg 1999 - überarb. Neuauflage 2006, ISBN 978-3-88255-678-0
  • Сотников Е. А. Железные дороги мира из XIX в XXI век. - Транспорт: Москва, 1993. — 200 с. ISBN 5-277-01050-5
  • Ефимьев А. В., Манжосов А. Н., Сидоров П. Ф. Бронепоезда в Великой Отечественной войне 1941-1945. - Транспорт: Москва, 1992. — 246 с. ISBN 5-277-01631-7
  • Железнодорожники в Великой Отечественной войне 1941-1945. - Транспорт: Москва, 1987
  • Дроговоз И.Г. Крепости на колесах. История бронепоездов. - Харвест: Минск, 202. — 352 с. ISBN 985-13-0744-0

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bruņuvilciens&oldid=50166"