Bulgāru īpašvārdu atveidošana

Bulgāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Bulgāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Atveidojot citu pasaules reģionu bulgāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā konkrētajā valodas vidē pieņemtā izrunas prakse. Atveidojot Bulgārijā sastopamos citu valodu izcelsmes īpašvārdus, jāvadās pēc attiecīgās valodu atveides principiem.

Bulgāru alfabēts

Bulgāru alfabēts sastāv no 30 kirilicas grafēmām:

А Б В Г Д Е Ж З И Й К Л М Н О П Р С Т У Ф Х Ц Ч Ш Щ Ъ Ь Ю Я

Fonētiskās atveidošanas tabula

Atveidošanā tiek saglabāta līdzskaņu dubultošanās tikai burtkopām ll, mm, nn, rr.

Bulgāru alfabēta burts	Fonēma (IPA)	ANO transliterācija (lietota galvenokārt kartogrāfiskos izdevumos.)	2006.gada sistēma (lietota oficiālajos personu dokumentos.)	Piemērs	Latviski	Piezīmes
А a	A a	A a	A a	Аксаково	Aksakovo
Б б	B b	B b	B b	Бобовдол	Bobovdola
В в	V v	V v	V v	Ветово	Vetovo
Г г	G g	G g	G g	Гълъбово	Galabovo
Д д	D d	D d	D d	Две могили	Dvemogili
Е е	E e	E e	E e je	Елена Николаево	Elena Nikolajevo	Aiz patskaņa
Ж ж	Ž ž	Zh zh	Ž ž	Кнежа	Kneža
З з	Z z	Z z	Z z	Златица	Zlatica
И и	I i	I i	I i ji	Ихтиман Кадиица	Ihtimana Kadijica	Aiz cita patskaņa и (i).
Й й	J j	Y y	J j i	Йовково Ивайловград	Jovkovo Ivailovgrada	Vārda vidū aiz patskaņiem а, е, о, у, ъ, ja neseko cits patskanis.
К к	K k	K k	K k	Казанлък	Kazanlaka
Л л	L l	L l	L l Ļ ļ	Лъки Лясковец	Laki Ļaskoveca	Pirms ьо, ю, я.
М м	M m	M m	M m	Момчилград	Momčilgrada
Н н	N n	N n	N n Ņ ņ	Нови Искър Павел баня	Novi Iskara Pavelbaņa	Pirms ьо, ю, я.
О о	O o	O o	O o	Обзор	Obzora
П п	P p	P p	P p	Перущица	Peruštica
Р р	R r	R r	R r	Разград	Razgrada
С с	S s	S s	S s	Севлиево	Sevlieva
Т т	T t	T t	T t	Тутракан	Tutrakana
У у	U u	U u	U u	Угърчин	Ugarčina
Ф ф	F f	F f	F f	Алфатар	Alfatara
Х х	H h	H h	H h	Хаджидимово	Hadžidimovo
Ц ц	C c	Ts ts	C c	Цар Калоян	Carkalojana
Ч ч	Č č	Ch ch	Č č	Червен бряг	Červenbrjaga
Ш Ш	Š š	Sh sh	Š š	Шипка	Šipka
Щ щ	Št št	Sht sht	Št št	Божурище	Božurište
Ъ ъ	Ă ă	A a	A a	Тръстеник	Trastenika
ь ьо	j	y	j neatveido e	Рагьо Лольов Шьонто	Ragjo Loļovs Šento	Starp л, н un o. Nebulgāriskas cilmes personvārdos aiz ш, ж, ч, дж,.
Ю ю	Ju ju	Yu Yu	Ju ju u i	Кюстендил Любимец Дюшюнев	Kjustendila Ļubimeca Djušinevs	Aiz palatalizējamiem līdzskaņiem л un н. Nebulgāriskas cilmes personvārdos aiz ш, ж, ч, дж,.
Я я	Ja ja	Ya ya	Ja ja a	Якоруда Баня	Jakoruda Baņa	Aiz palatalizējamiem līdzskaņiem л un н; aiz ш, ж, ч, дж,.

Vietvārdu atveidošana

Bulgāru valodas nomenklatūras vārdus tulko, ja tie pēc savas nozīmes sakrīt ar latviešu valodas nomenklatūras vārdu: Дунавска равнина - Donavas līdzenums. Nomenklatūras vārdu nepievieno, ja tas ir iekļauts pašā nosaukumā, vai ja tas nav lietots oriģinālā: Мусала - Musala (kalns).

Vārdkopas atveido sekojoši:

• Ja vārdkopa sastāv no diviem vārdiem, kas savienoti ar defisi un atrodas sakārtojuma attieksmē, tad katrs vārds atveidojams atbilstoši un defise saglabājama: Каран-Върбовка - Karana-Varbovka.
• Ja vārdkopa sastāv no diviem vārdiem, kas savienoti ar defisi un atrodas sakārtojuma attieksmē kopā ar nomenklatūras vārdu, tad lokāmi atveidojams tikai nomenklatūras vārds: Златишко-Тетевенска планина - Zlaticas-Tetevenas kalns - Zlaticas-Tetevenas kalnā (lok.).
• Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem un abi beidzas ar patskaņiem, vārdus atveido atsevišķi un pirmais ir nelokāmā formā: Сапарева баня - Sapareva Baņa - Sapareva Baņas (ģen.);
• Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem un abi beidzas ar patskaņiem, vārdus apvieno, ja viens no tiem ir vienzilbes vārds: Две могили - Dvemogili;
• Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem un pirmais beidzas ar līdzskani, pēc atveidošanas vārdus apvieno: Цар Калоян - Carkalojana.

Atveidojot pakārtotus ģeogrāfiskos nosaukumus latviskā forma veidojama no galvenā vārda nominatīva formas tam attiecīgi piekārtojot nomenklatūras vārdu: Лозенска планина - Лозен (ciems, no kura darināts kalnu nosaukums) - Lozenas kalni.

Dzimte

Bulgāru valodas īpašvārdiem dzimte piešķirama vadoties pēc nomenklatūras vārda dzimtes:

• Apdzīvoto vietu, upju, ūdenskrātuvju u.c. nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē pievienojot vajadzības gadījumā pievienojot galotni "-a": Белоградчик - Belogradčika, Русе - Ruse, Каварна - Kavarna;
• Grieķu cilmes apdzīvoto vietu nosaukumiem ar izskaņu "-пол" pievienojama galotne "-e": Дългопол - Dalgopole;
• Kā vīriešu dzimtes daudzskaitļnieki atveidojami apdzīvoto vietu nosaukumi ar galotni "-и": Ковачевци - Kovačevci;
• Kalnu, ezeru u.c. nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē, ja tiem jau nav galones "-a", "-e", "-o" vai "-и"; Сакар - Sakars (kalns), Черна поляна - Černa poļana (kalns),
• Nosaukumi ar galotni "-o" latviešu valodā atveidojami nelokāmi Костандово - Kostandovo.

Personvārdu dzimte ir atkarīga no attiecīgās personas dzimuma.

Deklinācija

• Pēc I deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskā atveidojumā ir galotne "-s": Сакар - Sakars (kalns);
• Pēc II deklinācijas vārda "viesis" parauga lokāmi vīriešu uzvārdi ar izskaņu "-ски": Карпузки - Karpuzkis;
• Pēc IV deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kas latviskā atveidojumā beidzas ar "-a": Козлодуй - Kozloduja.
• Pēc V deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskajā atveidojumā ir galotne "-e": Панагюрище - Panagjurište.

Nav lokāmi ģeogrāfiskie nosaukumi, kas atdarināmi ar galotni "-o": Приморско - Primorsko.

Avots

• Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, XIV. / Bulgāru valodas īpašvārdi. / Sast. Tjarve E. – Rīga, 1978.