Ceturtās Republikas Konstitūcija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ceturtās republikas konstitūcija (la Constitution de la France) - 1946. gadā pieņemta Francijas Satversmes Sapulcē un apstiprināta referendumā (stājās spēkā 24. decembrī). Tajā atkal tika iekļauta Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarācija (1789.), papildināta ar jaunākajām cilvēktiesību normām. Francija tika pasludināta par nedalāmu, laicīgu, demokrātisku un sociālu republiku. Nacionālā suverenitāte tika piešķirta Francijas pilsoņiem (tautai). Likumdevēja vara tika piešķirta parlamenta augšpalātai (Francijas Nacionālā sapulce), bet parlamenta apakšpalāta (Francijas Republikas padome) varēja tikai rekmendēt izmaiņas Nacionālajā sapulcē pieņemtajos likumprojektos. Valdība (Ministru kabinets) bija atbildīga tikai Nacionālajai sapulcei). Valsts prezidenta vara tika ievērojami samazināta: tas vairs nevarēja atlaist parlamenta apakšpalātu, vienpersoniski iecelt vai atcelt augstākās valsts amatpersonas u.tml. Praktiski nemaitīta palika tiesu un vietējās pārvaldes sistēma. Tiesu vadīšanai tika izveidota Maģistratūras augstākā padome ar valsts prezidentu priekšgalā. Bija spēkā līdz 1958. gada pilsoņu karam, kā rezultātā tika izstrādāta Francijas Piektās republikas Konstitūcija.

Skat. arī:

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 193.-194. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu